Ar šo dzejoli Jelgavā 11. septembrī Raiņa un Aspazijas fonds rīkoja pasākumu «Sieviete un dzeja» sevi pieteica jaunā dzejniece no Tērvetes.
Ar šo dzejoli Jelgavā 11. septembrī Raiņa un Aspazijas fonds rīkoja pasākumu «Sieviete un dzeja» sevi pieteica jaunā dzejniece no Tērvetes. Viņas darba vieta ir Lielplatones Speciālajā internātskolā. Ullas dzīvē ir četras galvenās vērtības: Dievs, ģimene, darbs un dzeja. Ģimenē viņa audzina četrus bērnus. Dzeju sākusi rakstīt pirms vairāk nekā divdesmit gadiem. Arturs un Lauris Reiniki vairākiem dzejoļiem uzrakstījuši mūziku, un tie dzīvo arī otru – dziesmas – mūžu.
Tiekoties ar klausītājiem Raiņa un Aspazijas fonda sarīkojumā, dzejniece lasīja savus jaunākos dzejoļus – par dzīvi, tās vērtībām, ilgām un grūtībām. Tā bija optimistiska dzeja. Visiem ļoti patika drastiskie panti par alfabēta burtiem un asprātīgie «krikumi». Ullas Kavickas dzejoļi šogad lasāmi krājumā «Leduspuķes Jāņu naktī». Tajā publicējušies pavisam 14 Dobeles jaunie dzejnieki, un šī grāmata tapusi ar pilsētas Domes atbalstu. Klausoties dzejniecē, baltas skaudības sāpe iedūrās sirdī – Talsu dzejniekiem krājums, arī liepājniekiem. Kad būs Jelgavā?
Par dzeju jelgavniekiem ir liela interese, viņi izprot un izjūt to. Laikam jau tāpēc tā sauktā «Saules zāle» Dobeles šosejā 100 bija pārpildīta. Kaut gan bija auksts un lietains, pie dzejas sasildīties bija ieradušies arī mīļi ciemiņi no Aizupes skolas. Bija pensionētās skolotājas ar skanīgajiem «Zemgales viršiem», bija klubiņa «Zinītis» biedri, pārstāvji no sieviešu invalīdu apvienības «Aspazija», Bērnu fonds ar jaukiem priekšnesumiem, Lietuviešu biedrības pārstāve.
Tik jauki ir redzēt inteliģentus, ieinteresētus klausītājus. Šogad Dzejas dienu temats Jelgavā – «Sieviete un dzeja». Klausītāji tika iepazīstināti ar jaunākajiem latviešu dzejnieču krājumiem – Vijas Gunes «Tu», Lūcijas Volbergas «Viens vienīgs pieskāriens» – un pastāstīja arī par nesen Latvijā atgriezušos dzejnieci Astrīdi Ivasku.
Dega sveces, skanēja dzeja, no ģīmetnes sirsnīgi raudzījās Rainis. Šajā – 136. Raiņa dzimšanas dienā bija jārunā arī par dzejnieka piemiņas saglabāšanu, par palīdzību jaunajiem talantiem. Par visu to domāja Rainis un Aspazija, dibinot savu fondu. Jāpriecājas, ka beidzot arī Eiropas lasītājiem ir pieejama Aspazijas dzeja un dramaturģija angļu valodā, ka Zviedrijā iestudēta Raiņa luga «Jāzeps un viņa brāļi».
Patīkamo noskaņu un sirsnību veicināja nama saimnieka Jura Purviņa rūpes un atsaucība. Viņa vārdi par ticības un garīguma spēku deva savu svētību mums visiem – gan klausītājiem, gan rīkotājiem.
Sarīkojuma izskaņā bija vēl tik daudz pārrunu par dzeju un literatūru, vienlaicīgi gardām mutēm notiesājot dzimšanas dienas kliņģerus un malkojot kafiju.
***
Šodien dzejas dienu lapa krīt,
Varbūt pēdējā no sārtā kļavu koka.
Loga rūti lietus lāse sit,
Vējš bez mitas kailos kokus loka.
Tā ik gadu dabā rudens nāk,
Reizēm skumju švīku sirdī plēsdams.
Atvadas, kad atvasara māj,
Ejam pretī baltām ziemas vēdām.
Šodien dzejas dienu lapa krīt,
Varbūt sasildīt spēs kāda vārsma,
Varbūt bagātāki tālāk iesim rīt –
Vasaru lai dzejas rindas stāsta.
