Pilsēta nevar dzīvot bez simbola. Būtībā lieta (vieta), kas iegūst šo simbola nokrāsu, moderni runājot, ir saucama par pilsētas «brendu» jeb kvalitātes zīmi.
Pilsēta nevar dzīvot bez simbola. Būtībā lieta (vieta), kas iegūst šo simbola nokrāsu, moderni runājot, ir saucama par pilsētas «brendu» jeb kvalitātes zīmi. Taču ir gadījies redzēt visādus simbolus, tai skaitā tādus, ko nemaz negribas vairs atcerēties. Jelgavā par vienu no «kvalitātes» zīmēm ir kļuvis nemainīgais un atsevišķiem sarkandeguniem augstā cieņā esošais daudzstāvu ēku komplekss, kas vairāk pazīstams ar krietni «elegantāku» nosaukumu – «kurjatņiki».
Ja kāds sāktu kaunināt jelgavnieku par «kurjatņiku» monstru, kas «uzsmaida» katram garāmgājējam pašā pilsētas centrā, tad, ne mirkli neminstinoties, varētu secināt, ka kauninātājs nav vietējais. Tāda diemžēl ir situācija: rutinizētajā ikdienā iederas arī rutinizētais skats ik rītu un ik vakaru uz «kurjatņikiem» vai vienkārši – uz ēku kompleksu Pasta, Driksas un Katoļu ielā.
«Kurjatņiki», manuprāt, ikvienā jelgavniekā un ne tikai, izsauc krietnu devu veselīgas ironijas. Taču ironija var būt efektīvs līdzeklis, lai necenstos iedziļināties, kālab pašā Jelgavas centrā (kāds paziņa šo vietu, kur veiksmīgi zeļ uzņēmējdarbība, nodēvēja par Jelgavas Beverlihilsu) atrodas šāds nožēlojams grausts. Tātad bez ironijas ir cits ceļš. Proti, jautāt tieši – kas vainīgs? Vainīgi, protams, nav tie bomži, kas «kurjatņikos» sev atraduši siltu vietiņu; vainīgi nav arī tie daži cilvēki, kas «kurjatņikos» vēl turpina dzīvot (!); vainīga ir Jelgavas pašvaldība, kas 90. gados neko nav darījusi lietas labā, kā vien veicinājusi pilsētas centrā neestētiskas vides vairošanu. Taču, spriežot pēc likumā «Par pašvaldībām» rakstītā, ikvienas pašvaldības administratīvajos pienākumos ietilpst arī estētiskā funkcija, tas ir, padarīt pašvaldības teritoriju pievilcīgu.
Nākamais loģiskais jautājums pēc vainīgā atrašanas – kāds ir «status quo»? Vai kaut kas ir mainījies uz labo pusi? Īsi sakot – cerība ir. Kā zināms, «kurjatņiku» kompleksu veido trīs grausti, kuriem sen jau ir noņemts dzīvojamās ēkas statuss. Nams, kas atrodas Pasta ielā, vēl joprojām ir SIA «Alvima» īpašumā, kas bez labām un pārāk labām iecerēm (izbūvēt modernas biroja telpas) pagaidām neko citu nav spējusi parādīt. Vidējā ēka, Driksas ielā, ir pašvaldības īpašumā, savukārt pirmais stāvs ēkā Katoļu ielā ir privatizēts, taču turpmākie plāni, ko privatizētāji grib iesākt, ir miglā tīti. Tātad Jelgavas pašvaldībai, rupji skaitot, pieder pusotra ēka no «kurjatņiku» kompleksa. Līdz ar to faktiski sāpīgākais jautājums, kas vietējai varai jāizlemj, ir – ko iesākt ar šo pašvaldībai piederošo ēku daļu? Cik noprotams, mērķis, uz kuru jātiecas, ir skaidrs – Jelgavas centrā pretī Domes deputātu mītnei… vairs nedrīkstētu atrasties ēkas, ko sauktu tādā cēlā vārdā kā «kurjatņiki». Puslīdz var pieņemt, ka Katoļu ielas ēkas, tā teikt, atrodas virzībā uz veiksmīgu iznākumu. Tāpat ir pamatotas cerības, ka vidējā ēka tiks nojaukta, vismaz no pusoficiālas informācijas tā var spriest (pirms vairākiem mēnešiem gan tika baumots par sociālās ēkas izveidi).
«Kurjatņiku» kontekstā cerīgāk uz nākotni ļauj raudzīties tas, ka pašvaldības amatpersonas ir nopietni nolēmušas ķerties klāt pilsētai piederošajai daļai. Speciāli šā jautājuma risināšanai ir izveidota darba grupa, un pašlaik jau gandrīz vai vienīgais šķērslis ir – kur likt vēl tos dažus iedzīvotājus, kas apmetušies vidējā namā. Tas, protams, problēmu atrisina tikai daļēji, jo, kā liecina prakse, arī pašvaldībai nepiederošajā ēku daļā ar pozitīviem rezultātiem nevar lepoties. Var jau samierināties, lai tās pārējās ēkas paliek uz uzņēmēju sirdsapziņas. Bet sirdsapziņa laikam nebūs spēcīgs arguments. Tātad nākamā problēma pilsētas centra neestētiskuma novēršanā.
Saistībā ar pašvaldības atbildību «kurjatņiku» lietā der atcerēties vēl pirms pāris mēnešiem dažu partiju solīto. «Pilsētas centrā graustu vairs nebūs (..) pilsētas seja iegūs visiem tik gaidīto pievilcību,» tā Latvijas Zemnieku savienība. LSDSP apgalvoja, ka «jāpieņem radikāli lēmumi un jāsakārto pilsētas izskats – beidzot jāatrisina tā saucamā «kurjatņiku» problēma». Arī Tautas partija, turpinādama mīlēt šo pilsētu, solīja sakārtot «pilsētā avārijas situācijā esošās ēkas» un labiekārtot to apkārtni. Nu ko, vēlētāji, esiet modri!
