Akciju sabiedrība «Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca» un tās mātes uzņēmums – SIA «Madara» (pieder 75 procenti JMR akciju) – pagājušajā gadā bija vienīgais uzņēmums pilsētā, kas intensīvi – vairāk nekā pusotru reizi – kāpināja savas produkcijas noietu.
Akciju sabiedrība «Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca» (JMR) un tās mātes uzņēmums –
SIA «Madara» (pieder 75 procenti JMR akciju) – pagājušajā gadā bija vienīgais uzņēmums pilsētā, kas intensīvi – vairāk nekā pusotru reizi – kāpināja savas produkcijas noietu Vācijā. Naudas izteiksmē apgrozījums ar šo valsti pārsniedz trīs miljonus vācu marku.
Tajā pašā laikā par vairāk nekā 70 procentiem samazināts produkcijas eksports uz krīzes skarto Krieviju.
Noiets uz Austrumu kaimiņvalsti samazinājies vienkārša iemesla dēļ. Proti, ievērojami mazinājusies turienes uzņēmumu maksātspēja.
Ar Krieviju nesaista nekādas cerības
JMR arī pirms tam darījumus ar daudzajiem Krievijas uzņēmumiem (metalurģiskie kombināti, uzņēmumi, kur uzstādītas to iekārtas u.c.) kārtojis priekšapmaksas veidā. Taču tas nenozīmē, ka zaudējumu nav. Tie skaitāmi ieguldītā darba un noliktavās uzkrātās produkcijas veidā, ko pārvēršot naudā, iznāktu ievērojama summa. Tas iepriekšējā gadā liedzis iegūt kādu jūtamu peļņu.
Arī tālākā nākotnē JMR valdes priekšsēdētājs un SIA «Madara» direktors vienā personā Pēteris Bila ar Krievijas tirgu nesaista nekādas sadarbības ieceres. Kā nekā, rublim zaudējot vērtību, dolāros realizējamā produkcija salīdzinājumā ar agrāko kļuvusi vairāk nekā četras reizes dārgāka. Turklāt lielvalsts ar muitas tarifiem savu iekšējo tirgu ir pietiekami aizsargājusi. Apsverot visus «par» un «pret», JMR sadarbību ar Krieviju domā samazināt vēl vairāk.
Vienīgais ceļš – pārorientēšanās uz Rietumiem
Meklēt jaunus produkcijas (eļļošanas iekārtas velmēšanas stāviem, bremzēšanas sistēmas dažāda veida mehānismiem, puspiekabes un eirokonteineri) noieta tirgus un pārorientēties uz pasaules līmeņa preču ražošanu, pēc P.Bilas domām, ir vienīgā izeja. Tāpēc viņš februārī Vācijā pavadījis intensīvu un, pēc paša vērtējuma, veiksmīgu darba nedēļu, ticies ar līdzīga profila produkcijas ražotājiem. Ar firmu «Bubenzer», vienu no atzītākajiem bremžu ražotājuzņēmumiem, risinātas sarunas par šīs firmas licences iegūšanu JMR ražotajām bremžu sistēmām. Parakstīts pat nodomu protokols. P.Bila cer, ka izdosies vienoties arī par turpmākā līguma nosacījumiem un JMR varēs ražot nevis kā līdz šim – pirātisku, bet licencētu pasaules līmeņa produkciju. Ar pasūtījumu noslēgusies līguma nosacījumu apspriešana (kaulēšanās par cenām) ar Vācijas bremžu ražotājfirmu «SHB».
Pašlaik notiek cenu apspriešana darījumam ar firmu «Kögel» par puspiekabju ražošanu. Pozitīva iznākuma gadījumā pasūtījuma apjoms sasniegs trīs miljonus marku.
Iegūtas starptautiskās licences un sertifikāts
Šī licence Mašīnbūves rūpnīcai nebūs pirmā. Pagājušā gadā iegūtas divas starptautiskās licences JMR ražotajiem eirokonteineriem. Savukārt starptautisko produkcijas kvalitātes sertifikātu ISO 9001 JMR ieguva jau aizpagājušajā gadā. Pērn rūpnīcai izdevies iegūt augstākās raudzes ISO 9000 sertifikātu.
Mērķis – civilizēts darbs un produkcija
Ar rūpniecības uzņēmumu licencēm nav tāpat kā ar alkohola tirdzniecības licencēm, ko par attiecīgu naudu var vienkārši nopirkt. Ražotājiem tā ir gara un sarežģīta procedūra, kas sākas ar speciālas «nosacījumu grāmatas» izstudēšanu, lai pēc tam ķertos pie to izpildes – ražošanas pārveides un sakārtošanas. Pēc tam uzņēmumu vairākkārt apmeklē rietumvalstu inspektori, lai pārliecinātos par visa atbilstību prasībām. Cita starpā attiecīgi sertificētiem jābūt, piemēram, metinātājiem. Arī šīs apliecības nevar tā vienkārši kaut kur nopirkt. Piemēram, vācu firmas «TÜF» pārstāvniecībā metinātāja sertifikācija atbilstoši DIN normām izmaksā 300 latu. JMR trīs maiņās strādājošo metinātāju skaits pārsniedz 70. Visu sertificēšanai nepieciešama pieklājīga naudas summa.
Taču, lai rietumu partneri ar uzņēmumu rēķinātos, nekas cits neatliek.
– Eiropā un pasaulē uzņēmēji nestrādā kā ķīnieši, kas nepērk nekādas licences un būtībā atdarina citvalstu firmās ražoto. Mēs strādāsim civilizēti, – uzsver P.Bila un pēc JMR pilnīgas privatizācijas domā uzsākt sava uzņēmuma modernizācijas programmu un paplašināt licencētās produkcijas klāstu.
Vācija nav vienīgā partnere
Kopumā 95 procenti mašīnbūves rūpnīcas produkcijas tiek eksportēti. Līdz ar to uzņēmumu neuztrauc konkurence valsts iekšienē. JMR pirmā produkcija uz Vāciju aizceļoja 1997. gadā. Kopējais darījumu apjoms pārsniedza miljonu vācu marku. Pērn tas pieauga par 76 procentiem. Savukārt mātes uzņēmums («Madara») ar rietumvalstīm sadarbojas kopš pastāvēšanas sākuma. Nu koncernuzņēmums sadarbojas ar vairāk nekā 20 vācu firmām. JMR produkcija tiek eksportēta arī uz Somiju, Zviedriju, Bulgāriju. Pašlaik produkcijas tenderis (noieta meklējumi un izmēģinājuma partijas atbilstības vērtējums) notiek Ēģiptē. Savulaik itin aktīvi darījumi notikuši ar Pakistānu un Indiju, kur strādā daudzi Krievijā ražotie metalurģiskie kombināti. Savukārt metāls un citas izejvielas tiek pirktas Somijā, Vācijā, Čehijā, Ukrainā un Baltkrievijā. Kopumā koncernuzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā pārsniedzis divus miljonus latu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas audzis par 12 procentiem.
JMR izdevies just arī pirmo līdzvērtīga kaluma partneru attieksmi no Rietumu firmām. Piemēram, izejvielu piegādātājfirma «BPW» puspiekabēm domātajām asīm JMR atļāvusi norēķināties divos mēnešos pēc materiālu saņemšanas. Tas esot maksimālais termiņš, ko Eiropā partneri pieļaujot savstarpējos darījumos.
Alga atpaliek no valstī vidējās
Šogad noslēgsies JMR privatizācijas process. Pēdējais maksājums, šķiet, problēmas nesagādās.
Kopumā kopš uzņēmuma iegādes SIA «Madara» kopā ar parādsaistībām būs nomaksājusi 1,5 miljonus latu. Šajos trīs gados rūpnīcas pamatlīdzekļi uz metināmo aparātu, presēšanas iekārtu iegādes rēķina ir dubultojušies. Restaurētas iekārtas Salnas ielas filiālē, kur darbs organizēts trīs maiņās.
Strādājošo skaits šajā laikā audzis apmēram par simts cilvēkiem. Vidējā darba alga pērn palielinājusies par 25 procentiem un ir 90 līdz 95 lati, tomēr ievērojami atpaliek no vidējiem skaitļiem valstī. P.Bila teic, ka par atalgojumu un uzņēmuma modernizēšanu varēs domāt pēc tam, kad tiks pabeigta privatizācija (tas gaidāms maija sākumā). Tiesa, patiesi sava aroda pratēji saņemot pieklājīgu algu. Savukārt ar pašreizējām iekārtām un tehnoloģijām tālu netikt. Nepieciešamas jaunas tehnoloģijas un licences jauniem darba veidiem.
Nodokļiem jābūt saprātīgiem
Ražošanas uzņēmumu situāciju kopumā, pēc P.Bilas domām, smagāku padara nodokļu slogs. Piemēram, Vācijā pievienotās vērtības nodoklis pārtikas produktiem ir septiņi procenti, pārējai produkcijai – 15 procentu. Starpība ir.
– Naudu var iegūt dažādi. Var uzņēmumiem vispirms ļaut nostiprināties. Un kad tie dzīvo, tad cilvēki strādā un maksā nodokļus. Tādējādi arī valstij vairāk tiek, un tad arī var domāt par nodevu paaugstināšanu. Var darīt tā, ka tikai daži uzņēmumi ķepurojas, un no tiem iekasēt maksimālās likmes, lai visi nonāktu «zem ūdens», – domā P.Bila un uzsver, ka nodokļu politikai jābūt saprātīgai.
