Kas ir terors? Svešvārdu vārdnīca skaidro, ka terors ir varmācīga darbība ar mērķi iebiedēt, vajāt, lai panāktu savu vēlmju piepildījumu.
Kas ir terors? Svešvārdu vārdnīca skaidro, ka terors ir varmācīga darbība ar mērķi iebiedēt, vajāt, lai panāktu savu vēlmju piepildījumu. Savukārt terorists ir terorisma piekritējs – tātad cilvēks, kas vajājot kādu iespaido, lai tiktu pie sev vēlama rezultāta.
Pasaules mērogā mēs šos jēdzienus labi saprotam, bet izrādās, ka līdzīgas situācijas tikai miniatūrā sastopamas arī tepat mūsu mīļajā Jelgavā.
Pieļauju, ka neesmu vienīgā, kurai mūsu pilsētā iznācis saskarties ar kāda vienpadsmit gadu veca zēna uzmācību. Nespēju viņu nodēvēt citādi kā vien par Jelgavas mazo teroristu. Šīs nedēļas laikā esmu viņu redzējusi jau vairākkārt, un tas liek domāt, ka viņa darbības lauks ir mūsu pils teritorija. Klīst tāds zēns kopā ar saviem draugiem vienaudžiem (meiteni un puisi), saitē vedot lielu, melnu suni. Sākumā jau nekā aizdomīga – cik tad mūsu pilsētā nav tādu bērnu, kas bez vecāku pieskatīšanas iet savās ikdienas gaitās. Bet šoreiz redzētais tiešām liek aizdomāties.
Pie vienas no pils ieejām zēns uzmācas smēķējošiem studentiem. «Iedod uzsmēķēt, iedod uzsmēķēt…» Pēc neskaitāmiem atvairījumiem puisis kļūst uzstājīgāks. «Es pīpēju jau kopš piecu gadu vecuma. Man neviens vairs to nevar aizliegt. Es jau esmu pieaudzis. Un kāda jums vispār daļa, ko es daru. Nenopīpē visu, atstāj man drusciņ!»
Studenti skaidro zēnam nikotīna negatīvo nozīmi, kā arī to, ja viņš jūtas tik pieaudzis, tad lai pats arī nopelna naudiņu.
«Kas tev divu santīmu žēl? Viena cigarete nemaz vairāk nemaksā. Ja tu man tūlīt neiedosi cigareti, es sākšu kliegt. Jūs vienkārši to neizturēsiet.»
Tie nav tikai draudi, zēns sāk pilnā balsī spiegt. Vienubrīd viņš jau kļūst pilnīgi sarkans un, šķiet, tūlīt aptrūksies elpa. Tomēr studenti nepadodas, un puisim jādomā cits iespaidošanas veids.
Kompānijas otrs puisis sāk rāpties notekcaurulē.
«Ļoti labi, tūlīt arī es uzrāpšos un lekšu uz galvas lejā. Es nositīšos, un jūs būsiet vainīgi. Tas būs uz jūsu sirdsapziņas.»
Tur pat bērnam būtu skaidrs, ka tie nav tikai vārdi. Mazais terorists tiešām ir pati nopietnība. Tomēr viņš jūt, ka studentu pīpētās cigaretes kļūst arvien īsākas un jārīkojas ātrāk.
«Nu labi, jūs mani tik un tā atcerēsieties. Man ir utis, un tās rāpo ļoti ātri. Tagad jau tās noteikti ir jūsu galvās. Tas jums būs sods par to, ka neiedevāt man vienu cigareti.»
Studenti aiziet, bet vienpadsmit gadu vecais zēns paliek. Var tikai minēt, ko viņš sacīja un kā rīkojās, ieraugot nākamo studentu grupu. Viens gan ir skaidrs. Tas nebija niķīgs bērns, kas nav ticis pie savas konfektes – tā bija apzināta rīcība, kas jau vairākkārt izmēģināta un noteikti devusi arī rezultātu. Tātad mans spriedums nav pārgalvīgs – zēns mēģina kādu iespaidot un vajāt, lai panāktu sev vēlamo rezultātu. Viņš atbilst vārdnīcā rakstītajam jēdziena «terorists» skaidrojumam.
