Vēl nav pagājis ne mēnesis pēc iepriekšējā Aigara Meri lielā muzikālā projekta – Lāčplēša dienas koncerta –, bet Jelgavas kamerorķestris un Mūzikas vidusskolas stīgu orķestris atkal gatavi muzicēt uz pilsētas kultūras nama skatuves.
Toreiz atbilstoši dienas patriotiskajam noskaņojumam projekta mākslinieciskais vadītājs A.Meri bija izvēlējies latviešu komponistu skaņdarbus, bet svētdien, 13. decembrī, četros pēcpusdienā tiekam aicināti izbaudīt īstu krievu ziemu programmā «Ziemas sapņi».
Mūzika nav politika
«Nikolaja Rimska-Korsakova orķestra svītu «Nakts pirms Ziemassvētkiem» izvēlējos tāpēc, ka Latvijā šī mūzika līdz šim nav skanējusi, lai gan kompozīcijas mākslinieciskā kvalitāte ir izcila,» stāsta A.Meri. «Pārskatot Latvijas profesionālo orķestru koncertprogrammas, jūtama distancēšanās no krievu mūzikas, kas, manuprāt, ir absurds. Turklāt «Nakts pirms Ziemassvētkiem» literārais pirmavots ir Nikolaja Gogoļa stāsts – man šķiet aizraujoši sekot, kā izcilais instrumentētājs Rimskis-Korsakovs attēlo Gogoļa stāsta varoņus mūzikā.»
«Nakts pirms Ziemassvētkiem» sižets ilgus gadus rosināja N.Rimska-Korsakova interesi. 1894. gadā komponists sāka operu komponēt, un jau pēc gada tā bija pabeigta. Cenzūra mēģināja piespiest komponistu mainīt skaņdarba pirmo variantu, jo bija jaušamas operas varoņu līdzības ar cara ģimeni. N.Rimskis-Korsakovs tomēr spēja pārliecināt Marijas teātra direkciju, un 1895. gadā klausītāji tika iepazīstināti ar fantastikas, krievu folkloras un pasaku tēlu sintēzi operā. Kaut arī «Nakts pirms Ziemassvētkiem» guva lielu publikas atsaucību, tā tika izslēgta no operteātra repertuāra iepriekšminēto apstākļu dēļ.
Vispirms – iznīcinoša kritika
P.Čaikovska Pirmā simfonija uzskatāma par pirmo krievu simfoniju, tajā pašā laikā skaņdarbs ir arī viens no liriskā simfonisma piemēriem.
Darbu pie tās komponists sāka uzreiz pēc Pēterburgas konservatorijas absolvēšanas. Darbs ritēja gausi, jo paralēli bija jāpasniedz stundas Maskavas konservatorijas studentiem, kā arī sākās veselības likstas, tomēr 1866. gada rudenī viņš simfoniju pabeidza un iesniedza vērtēšanai Pēterburgas konservatorijas profesoriem Nikolajam Zarembam un Arturam Rubinšteinam. Kritika bija iznīcinoša, autoram tika atteikta iespēja iekļaut skaņdarbu Krievu Mūzikas biedrības rīkoto koncertu programmās. Atgriezies no Pēterburgas, komponists simfonijai izveidoja jaunu redakciju, tomēr arī šis solis neko nemainīja – simfonija netika atskaņota. Autoram pašam gan izdevās noorganizēt otrās un trešās daļas atskaņojumu Maskavā un Pēterburgā, tomēr kritikas skeptiskais viedoklis saglabājās. Pilnā apjomā simfonija tika pirmatskaņota 1868. gadā Krievu Mūzikas biedrības rīkotajā koncertā Nikolaja Rubinšteina vadībā. Tomēr atskaņojums neko nemainīja, kritika pat neuzskatīja par vajadzīgu reaģēt uz simfonijas pirmatskaņojumu. 1874. gadā pēc Itālijas ceļojuma komponists vēlreiz caurskatīja simfoniju un veica būtiskas izmaiņas instrumentācijā. Jaunais variants tika atskaņots Maskavā vācu diriģenta M.Ermansderfera vadībā, un skaņdarbs beidzot ieguva pozitīvas atsauksmes.
Simfonijā ir jaušama programma – pirmajai daļai ir dots nosaukums «Ziemas ceļa sapņi», savukārt otrā daļa «Drūmais novads, miglainais novads» tapusi kā dabas tēlojums, autoram kamanās šķērsojot Lādogas ezeru.
Mūsdienās simfonija atgriezusies koncertdzīvē un ieņem godpilnu vietu simfoniskajā repertuārā.
«Čaikovska Pirmo simfoniju izvēlējos šādu iemeslu dēļ: gaisa temperatūra Latvijā šajās dienās svārstās no 0 līdz + 8 grādiem. Domāju, cilvēki ir noilgojušies pēc brīnišķīgas baltas ziemas. Klimatiskos apstākļus man ir grūti ietekmēt, bet, izvēloties programmu koncertiem, varu iekļaut ziemas poēziju raksturojošus skaņdarbus,» atklāj Jelgavas kamerorķestra vadītājs A.Meri.
«Un vēl – ja mācāmies mūzikas skolās, ko mums māca par Čaikovska simfonisko daiļradi? Ceturto, Piekto, Sesto simfoniju. Nenoliedzot to izcilību, vēlos parādīt arī pārējo simfoniju burvību un augstvērtību. Tādēļ arī svētdienas koncerta programmā iekļāvu Pirmo simfoniju «Ziemas sapņi». ◆
