Deputāts Tomašūns: “Sunim asti cirtīs ilgāk”
Strīdīgi balsojot, 8. novembrī Jelgavas valstspilsētas dome nolēma neatbalstīt Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas pirmajā lasījumā pieņemtos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Kā zināms, šie likuma grozījumi paredz 2025. gadā apvienot Jelgavas valstspilsētas pašvaldību ar Jelgavas novada pašvaldību, nosakot Jelgavu par apvienotās pašvaldības administratīvo centru. Līdzīgas pārvērtības attiektos arī uz Liepāju, Daugavpili, Rēzekni un Ventspili. Taču pirms četrām dienām Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi liecina, ka Jelgavas domes vairākuma viedoklis, kas tika izteikts 8. novembra sēdē, ir kaut cik ņemts vērā. Proti, ieplānotā pilsētu un lauku pašvaldību apvienošana atlikta uz 2029. gadu. Vēl gan likuma grozījumi ir jāapstiprina Saeimai.
Par Saeimā plānotajiem likuma grozījumiem 8. novembra Jelgavas domes sēdē nobalsoja deviņi deputāti (Andris Rāviņš, Rita Vectirāne, Vilis Ļevčenoks, Mintauts Buškevics, Inese Bandeniece, Ilze Priževoite, Jurijs Strods, Roberts Šlegelmilhs, Zenta Tretjaka), pret – viens (Andris Tomašūns), bet atturējās pieci (Aigars Rublis, Andrejs Pagors, Gunārs Kurlovičs, Uldis Dūmiņš, Mārtiņš Daģis).
Jelgavas novada centrs varētu būt Ozolniekos vai Elejā
Stingrākais Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada pašvaldību apvienošanas piekritējs deputāts Andris Tomašūns, kurš vienīgais balsoja pret domes vairākumu, “Ziņām” teica: “Skaties uz jebkuru sfēru pašvaldības darbā, vai tā būtu izglītība, sabiedriskais transports, komunālā un atkritumu saimniecība vai arī vēl kas cits, Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada lietas cieši savijas.” Tādēļ, viņaprāt, arī pašvaldībai vajadzētu būt vienotai. Pēc viņa domām, tas nākotnē arī notiks. “Tikai sunim asti cirtīs ilgāk,” ironizē A.Tomašūns.
Kā šādas apvienošanas mīnusu viņš redz to, ka, samazinoties lēmējvarā iesaistīto skaitam, sadrumstalotāka kļūs izpildvara. Deputātam A.Tomašūnam līdzīgi domājošais kolēģis Gunārs Kurlovičs, kurš domes balsojumā atturējās, piebilst, ka līdzšinējā administratīvi teritoriālo reformu pieredze rāda to, ka, apvienojot pašvaldības, administratīvais aparāts nesamazinās, bet gan tiešām sadrumstalojas. Tādēļ arī veidojas kļūmīgas situācijas, kad labā roka nezina, ko kreisā dara. G.Kurlovičam liekas nepareizs Jelgavas domes vairākuma uzskats. Saeimas pienākums būtu vērtēt iespējamos attīstības centrus jaunizveidotajā Jelgavas novada pašvaldībā. Viņaprāt, Jelgavā nav cita attīstības centra kā vienīgi Jelgava. G.Kurlovičs ir pārliecināts, ka ne Ozolnieki, ne Eleja vai kāda cita vieta nevarētu tikt uzskatīta par Jelgavas novada attīstības centru.
Varēja paspēt aptaujāt iedzīvotājus
Savukārt deputāti Mārtiņš Daģis, Uldis Dūmiņš un Andrejs Pagors (visi trīs balsojumā atturējās) uzsvēra, ka Jelgavas pilsētas un novada apvienošana ir pārāk nozīmīgs jautājums un arī likums paredz, ka pašvaldības robežu maiņa nav darāma sasteigti, neveicot iedzīvotāju aptauju. M.Daģis piebilst, ka Jelgavas pašvaldībai bija iespēja veikt iedzīvotāju aptauju, jo vēstule no Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas ar lūgumu paust attieksmi pret šiem grozījumiem tika saņemta 1. oktobrī. Taču domes sēde, kurā šī attieksme tika skaidrota, vien trīs dienas par to iepriekš paziņojot, notika tikai 8. novembrī.
Jelgavas un Ozolnieku novadu apvienošanās nav viegla
8. novembra Jelgavas domes lēmumā ir ierakstīts, ka negatīvu attieksmi pret Jelgavas un Jelgavas novada apvienošanu Jelgavas dome izteica jau iepriekšējā sasaukumā – 2019. gada 12. septembrī. Toreiz Jelgavas dome izteica attieksmi pret valdības virzīto administratīvi teritoriālo reformu. Tā tika atzīta par Jelgavas pilsētas iedzīvotāju interesēm un labas un pienācīgas pārvaldības principiem neatbilstošu un pat neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmei un Eiropas Vietējo pašvaldību hartai. Tiek uzsvērts, ka Saeima toreiz respektēja Jelgavas pilsētas pašvaldības viedokli. Proti, 2020. gada 10. jūnijā pieņemot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, Jelgavas pilsētas pašvaldība ar Jelgavas novada pašvaldību netika apvienotas.
Vēl Jelgavas domes 8. novembra lēmumā tiek vērsta uzmanība uz to, ka pašlaik jau notiek Jelgavas novada un Ozolnieku novada pašvaldības apvienošana. “Līdz ar to uzskatāms, ka vēl lielākas teritoriālās izmaiņas, apvienojot Jelgavas valstspilsētas pašvaldību ar jaunizveidoto Jelgavas novada pašvaldību, ir papildu birokrātisks process, kas saistīts ar iedzīvotāju interešu un tiesību aizskārumu,” teikts domes lēmumā.
Kāpēc Jūrmalu neapvieno ar Babīti?
Vēl 8. novembrī pieņemtajā Jelgavas domes lēmumā tiek piezīmēts, ka Saeimā virzītie grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā nav vienlīdzīgi attiecībā pret Rīgu un Jūrmalu, ko nespiež apvienoties ar apkārtējiem novadiem. Turpretī Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils valstspilsētām tas tiek uzspiests. Atšķirībā no piecām minētajām valstspilsētām Valmiera un Jēkabpils, kas arī ir valstspilsētas, šovasar apvienojās ar apkārtējiem novadiem, un vismaz Valmieras gadījumā, kā rakstīja “Ziņas”, pārmaiņas tiek vērtētas pozitīvi.
Saeima aicina valstspilsētas ciešāk sadarboties ar novadiem
Piebilstot par Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas lēmumu pārcelt piecu valstspilsētu un tuvējo novadu apvienošanu uz 2029. gadu, tiek minēts, ka šos grozījumus otrajā lasījumā iesniedza deputāti Jānis Dombrava, Juris Pūce un Arvils Ašeradens. Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs Monvīds Švarcs šo jauninājumu nosauc par labvēlīgu kompromisu, kas dos laiku izvērtējumam un analīzei. Jāpiebilst, ka šogad Satversmes tiesa atcēla vairākus Saeimas lēmumus par jaunu novadu veidošanu (tostarp lēmumu par Ozolnieku un Jelgavas novada apvienošanu). Satversmes tiesa atzina, ka vairākos jaunajos novados (tostarp Jelgavas novadā) politiķi nav paredzējuši attīstības centrus, kas reformas gaitā bija izvirzīts kā svarīgs pozitīvu pārmaiņu priekšnosacījums.
Lai labotu šīs nepilnības, likumprojektā Saeima piedāvā veicināt sadarbību starp Daugavpils pilsētu un Augšdaugavas novadu, Jelgavas pilsētu un Jelgavas novadu, Liepājas pilsētu un Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknes pilsētu un Rēzeknes novadu un Ventspils pilsētu un Ventspils novadu.
