Mūsu pilsēta nekad nav bijusi apdalīta ar laikrakstiem, pat ja palūkojamies gadsimtus iepriekš. Sākot ar «Mittausche Zeitung», kas saskaņā ar hronikām Mitavā sākta izdot 1766. gadā.
Mūsu pilsēta nekad nav bijusi apdalīta ar laikrakstiem, pat ja palūkojamies gadsimtus iepriekš. Sākot ar “Mittausche Zeitung”, kas saskaņā ar hronikām Mitavā sākta izdot 1766. gadā. Bet kurš vairs atceras tādus izdevumus kā “Spēks” un “Tēvija”, kas iznāca 19. un 20. gadsimta mijā? Un krievu valodā iznākušo “Kurzemes Guberņas Avīzi”? Savukārt dažs labs vecāka gadagājuma jelgavnieks vēl atcerēsies “Zemgales Balsi” no pirmās brīvvalsts laikiem. Tad nāca padomju gadi ar laikrakstiem “Zemgales Komunists” un “Darba Uzvara”. Ikviens no tiem atstājis savas pēdas pilsētā un vietā, kurā tas tapa.
Katrai ielai piemīt kāda noteikta aura. Visā pasaulē ir ielas, kurās veikali rindojas cits pie cita. Ir tādas, kas līdzīgas improvizētam tirdziņam, citas pilnas ar iestādījumiem, pa kuru atvērtajām durvīm plūst smaržas, kas kairina degunu un liek saspringt garšas kārpiņām. Jelgavā savukārt ir iela, kas saistīta ar preses izdevumiem.
Vairākos gadu desmitos “Zemgales Ziņas” atrodamas Raiņa ielā. Tikai namu numuri mainījušies. “Ziņas” piedzima 36. namā 1974. gadā. Tad kopš deviņdesmit astotā gada mūs varēja atrast mājā, kas atrodas Raiņa un Mātera ielas krustojumā. Tur mēs pavadījām desmit gadu. Aizvadītās nedēļas nogalē daudzu pilsētas un rajona iedzīvotāju iecienītais laikraksts pārcēlās uz jaunu mājvietu. Un atkal tā ir Raiņa iela. Šoreiz namā ar 29. numuru. Tajā padomju laikos atradās komunālo pakalpojumu kombināta ēka, tagad pirmais stāvs ir “Zemgales Ziņu” rīcībā. Nama āriene vēl gaida sakopšanu, bet redakcijā darbs kūsā nerimis. Mēs gaidām ikvienu, kam ir kas sasāpējis risināms, izstāstāms kāds priecīgs jaunums vai kurš gaida no mums palīdzīgu roku, lai kopā tiekam galā ar nejēdzībām.
