Kārlis Smilga: “Ar smaidu ejam lielā vētrā”
Šīs nedēļas sākumā, kad Latvijas slimnīcās ievietoto Covid-19 inficēto skaits sasniedza 1444, “Ziņas” intervēja Jelgavas slimnīcas virsārsti Solveigu Ābolu un valdes locekli Kārli Smilgu, ko slimnīcā sauc par direktoru. Gaisotne slimnīcā šķita mierīga. Mediķi laipni, smaidīgi, katrs darbinieks likās aizņemts savā darbā. Intervijai beidzoties, “Ziņas” pie izejas satika kādu vecāku vīru, ko slimnīcas darbiniece, laipni pavadot, nosauca par Jurīti. Šķiet, pirmo reizi pēc slimnīcā pavadītā laika viņš, saulē samiedzis acis, izgāja ārā. “Ziņām” vīrs teica, ka ir izārstējis kovidu. No tālākas sarunas gan atteicās un žirgti aizsoļoja prom.
– Kā no savām pozīcijām raksturojat tagadējo Covid-19 pandēmijas krīzes brīdi Latvijā?
K.S.: Man ir sajūta, ka mēs ar smaidu sejā braucam iekšā vētrā. Pandēmijas uzliesmojums aug.
– Kā Jelgavas slimnīcas vadītājs sākāt darbu šī gada 22. martā, nomainot amatā ārstu Andri Ķipuru, kuram beidzās valdes locekļa termiņš. Tolaik taču arī bija pandēmijas vilnis.
K.S.: Martā pandēmijas vilnis jau gāja uz beigām, bet tagad šo vilni prognozē trīs reizes lielāku. Pacientu pieplūdums, visticamāk, divu nedēļu laikā būs ar dubultu pieaugumu. Tad mēs varam nonākt epidemioloģiskajā situācijā, kāda Latvijā vēl nekad nav bijusi. Tiek runāts par medpersonāla mobilizāciju, pacientu šķirošanu – kuram var paspēt sniegt pilnvērtīgu palīdzību un kuram – ne. Ne vienmēr prognožu matemātiskie modeļi precīzi atspoguļo to, kas tiešām notiks dzīvē. Var jau gadīties veiksme, ka pēc divām nedēļām inficēto skaita pieaugumā iestājas plato (grafiskā līkne augstāk nekāpj), un pēc tam saslimstība krītas. Bet mēs esam praktiķi. Mums slimnīcā ir jāgatavojas tam, lai pandēmijas vilnī varētu pildīt savus uzdevumus. Sadarbojamies ar visām Zemgales slimnīcām, jo saprotam, ka mēs kā reģionā vadošā slimnīca vieni nekādi nevarēsim to paveikt. Tagad Covid-19 slimniekus sākusi uzņemt Bauskas slimnīca. Dobeles slimnīcā vēl Covid nodaļas nav, bet esam ciešā kontaktā. Covid nodaļa varētu tikt izveidota arī “Ģintermuižā”. Jāoptimizē visi spēki. Vilnis var izrādīties diezgan nežēlīgs.
S.Ā.: Nomoka nenoteiktība. Ir tāda sajūta, ka politiskajā līmenī, kur tiek veidota pandēmijas apkarošanas stratēģija un taktika, daudz ir saputrots. Saistībā ar vakcināciju vēl atrodas kāds, kas aktualizē nacionālo jautājumu. Cilvēki jāuzrunā arī krieviski, lai taču iet vakcinēties. Zināms, ka dzimtā valoda uz katru iedarbojas spēcīgāk.
– Jelgavas slimnīcā Covid-19 nodaļa ar 20, pēc tam 40 gultām tika izveidota 2020. gada novembrī. Tā darbojās līdz 2021. gada jūlijam un tad, slimnieku skaitam samazinoties, tika slēgta. Septembrī nodaļu atjaunoja. Kāda šī nodaļa ir tagad?
S.Ā.: Kopš 19. oktobra Jelgavas slimnīcas Covid-19 nodaļa izvietojas trīs stāvos, un tajā kopā ir 70 gultu. Pa 20 gultām otrajā un piektajā stāvā un 30 – sestajā stāvā. Vēl mēs sirsnīgi sadarbojamies ar Bauskas slimnīcu, kurp tiek vesti Jelgavā apārstētie vai vieglāk slimojošie pacienti. Bauskas slimnīcā pašlaik ir 20 gultu, un ir plāns, ka varētu būt vēl 20. Bauska visu laiku cīnījās, lai slimnīcai atjaunotu vismaz terapeitisko profilu, un mēs esam centušies Bauskas kolēģus atbalstīt. Tur ir labi dakteri, personāls, kas tagadējos pandēmijas apstākļos ir svarīgi.
– Oktobra vidū Jelgavas slimnīca publicēja aicinājumu jelgavniekiem nākt pie jums strādāt. Tika gaidīti gan sanitāri, gan māsu palīgi, gan medmāsas un ārsti. Īpaši tika uzsvērta Covid-19 un Uzņemšanas nodaļa. Kāda ir atsaucība?
S.Ā.: Paldies jelgavniekiem, atsaucība bija liela. Darbā pieņemti vairāk nekā piecpadsmit cilvēki, un vairāk nekā divdesmit ir gaidītāju rindā, ja nepieciešamība pēc viņiem radīsies. Lielākoties tie ir sanitāri bez medicīniskās izglītības un māsu palīgi, kas ir medicīnā skoloti speciālisti, kas strādājuši skaistumkopšanā. Ļoti jau vajadzētu īstus profesionāļus. Bet medmāsas Latvijā ir tik, cik ir, un ne vairāk. Slimnīcai vajag arī ārstus – iekšķīgo slimību speciālistu, infektologu, neirologu, anesteziologu reanimatologu, dežūrārstu traumatologu.
– Kā ar veselību slimnīcas personālam? 2020. gadā, kad vēl Latvijā nebija pieejama vakcīna, ar Covid-19 vīrusu inficējās arī vairāki slimnīcas mediķi, pat ārste.
S.Ā.: Jāpiesit pie koka, ka ar Covid-19 pašlaik neslimo neviens. No piecsimt slimnīcas darbiniekiem vakcinēti nav četri.
– Covid-19 salīdzina ar “krievu ruleti”. Ir, kas slimo viegli un stāsta, ka pēc pārslimošanas jūtas vēl labāk nekā pirms tam. Bet ir gadījumi, kad iepriekš veselam cilvēkam Covid-19 atņem dzīvību. Vai varētu parādīties efektīvas zāles šī vīrusa ārstēšanai?
S.Ā.: Pagājušo sestdien Latvijas Ārstu biedrības konferencē runāja par jauniem medikamentiem, ko varētu lietot. Taču tādas brīnumzāles pagaidām nerādās. Medicīnas zinātnē jau sen tiek lolota doma, ka varētu radīt vakcīnu pret cukura diabētu, onkoloģiskajām saslimšanām. Iespējams, ka, ieguldot lielus līdzekļus Covid-19 vakcīnas izstrādē, ir paiets tuvāk mērķim – vakcīnai pret citām cilvēces smagajām slimībām. Tas varētu būt šīs pandēmijas pozitīvais sausais atlikums.
– Kā pandēmijas laikā, kad tiek atceltas plānveida operācijas un citi medicīniskie pakalpojumi, sokas ar citu slimību ārstēšanu?
S.Ā.: Iespējams, sabiedrība pašregulējas, tagad, Covid-19 pandēmijas laikā, cilvēki retāk sauc ātro palīdzību citos gadījumos. Ļoti iespējams, kaut kādi sliktumi ir, taču viņi ciešas. Jau šopavasar un vasarā, kad bija beidzies iepriekšējais vilnis, mēs piedzīvojām ārkārtīgi lielu terapeitisko slimnieku skaita kāpumu.
– Šogad uz valsts svētkiem pilsētas apbalvojumiem ir pieteikti arī Jelgavas slimnīcas mediķi.
S.Ā.: Apbalvojumus saņems Uzņemšanas nodaļas virsmāsa Māra Pudāne un Covid-19 nodaļas vadītāja jaunā daktere Rita Smolova. Māra Pudāne slimnīcā strādā jau gadus trīsdesmit. Virsmāsa – tas ir nodaļas koordinators, un šajos grūtajos laikos koordinācija ir īpaši svarīga. Savukārt daktere Smolova uzņēmās vadīt jaunizveidoto Covid-19 nodaļu.
Solveiga Ābola
Darbu Jelgavas slimnīcā sāka 1981. gadā pēc Medicīnas institūta beigšanas kā ārste pediatre Bērnu infekciju nodaļā, ko izveidoja daktere Velta Timrote, Solveigas Ābolas māte. Kopš 1998. novembra Jelgavas slimnīcas virsārste.
Kārlis Smilga
Jelgavnieks, dzimis Jelgavas slimnīcā. Divus gadus strādājis Veselības ministrijā, kur vadījis Kapitālsabiedrību un investīciju uzraudzības nodaļu. Deviņus gadus bijis Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas finanšu direktors. Kopš 2021. gada marta Jelgavas slimnīcas valdes loceklis.
