Jelgavas tipogrāfija turpina iekārtoties jaunajās ražotnes un administrācijas telpās Langervaldes ielā, kā arī kāpināt ražošanas jaudas, apgūstot iegādātās iekārtas.
Jelgavas tipogrāfija turpina iekārtoties jaunajās ražotnes un administrācijas telpās Langervaldes ielā, kā arī kāpināt ražošanas jaudas, apgūstot iegādātās iekārtas.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis piekrīt, ka intensīvās celtniecības posms atstājis iespaidu uz šo nozari. “Ražotnes būvniecības process bija pietiekami sarežģīts, nonāca pat līdz absurdam, kad nevar iegādāties visparastāko betonu, nerunājot par specifiskiem materiāliem. Tas apgrūtina ievērot gan termiņus, gan celtniecības kvalitātes nosacījumus. Tomēr kopumā būs izdevies uzbūvēt visnotaļ labu ražotni.”
Jaunas telpas izraisa emocijas gan īpašniekiem, gan darbiniekiem. Pilsētas centrā strādāt ir vieglāk nekā doties uz darbu nomalē. “No otras puses, liela daļa noteikti izvēlētos labas telpas nomalē, nekā centrā ar sliktiem darba apstākļiem. Tā kā patērējam daudz papīra, nav pareizākais apgrūtināt pilsētas centru ar smagajiem transporta līdzekļiem. Tā ir loģiska visu Eiropas pilsētu attīstība – ražošana pārceļas ārpus. Centrā ir vairāk kultūras un pakalpojumu iespēju.”
Peļņa, ES nauda un kredīti – attīstībai
Pēdējā attīstības posmā, kas sākās pagājušajā gadā, Jelgavas tipogrāfijā investīcijās ieguldīti apmēram divi miljoni latu. Pirms tam pēcapstrādes ceha izveidē un tehnoloģijās – apmēram miljons latu. Ražotnes būvniecība un iekārtu iegāde galvenokārt veikta par kredīta un līzinga līdzekļiem. J.Sīlis atzīst – viena no veiksmēm ir tā, ka izdevās piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus – nedaudz vairāk kā pusmiljons latu saņemts darba drošības infrastruktūras sakārtošanai atbilstoši ES prasībām un šim nolūkam nepieciešamo iekārtu iegādei. Lielākā daļa no iepriekšējos gados tipogrāfijas nopelnītā ieguldīta uzņēmumā.
Jaunajām ražotnes ēkām iegādātas arī modernas iekārtas gan darba sagatavošanai – datortehnoloģijas un iespiedformu izgatavošanas aprīkojums –, gan iespiedmašīnas, gan pēcapstrādes iekārtas. Divas jaunās lielformāta iespiedmašīnas ļauj strādāt krietni produktīvāk – iespiedprocesa jaudas kāpinātas divas reizes.
Jaunās iespiedmašīnas ļaus dubultot jaudu
Jaunas iekārtas, jauna ražotne un vides sakārtošana Langervaldes ielā. “Tas ir pamatīgs solis, ko esam spēruši uz priekšu, no nelielas ražotnes kļūstot par vienu no ievērojamākajiem ražotājiem Baltijā,” saka J.Sīlis. Piekrītot, ka tas noticis bez liekas bravūras, uzņēmuma vadītājs norāda uz intensīvo darbu. “Vietējam uzņēmumam ne vienmēr klājas vieglāk kā ārvalstu investoram. Ārzemnieks teic, ka ražotnē investēs trīs miljonus, un viņam uzreiz piedāvā palīdzību. Mēs esam iztikuši bez atbalsta. Vēlmes gan ir: lai pašvaldība turpina attīstīt Langervaldes ielas apkaimi, sakārto dzelzceļa tiltu pie RAF, attīsta sabiedriskā transporta plūsmu. Pašlaik braukšana ir briesmīga. Uzņēmumi aug saviem spēkiem, bet pašvaldība iespēju robežās attīsta apkārtējo infrastruktūru, jo mums nebūtu loģiska pamatojuma investēt naudu publisko ceļu sakārtošanā un sabiedriskā transporta plūsmas uzlabošanā,” tā izpratni par savstarpējo sadarbību un atbalstu skaidro J.Sīlis.
Pašlaik uz Langervaldes ielas pusi kursē divi autobusi – no rīta un pēcpusdienā. Tipogrāfijā ir maiņu darbs, un uzņēmuma grafiks nesakrīt ar pārvadājumu iespējām. Cehos ir dažāds ritms. Ir darbinieki, kas strādā vienā maiņā, pēcapstrādes cehs – divās, bet spiestuve – dažkārt pat trīs maiņās. Viss pakārtots darba ritmam. Tāpēc uzņēmumam ir savs transports, kas pārvadā cilvēkus no pilsētas centra uz ražotni. Transports, ēdināšana ir tā infrastruktūra, kam jāattīstās. “Pirmajiem iet grūtāk, tiem, kas Langervaldes ielas apkaimē ienāks vēlāk, būs vieglāk, toties viņiem vajadzēs vairāk maksāt par vietu.”
Svarīgi, lai situācija būtu prognozējama
Uzņēmumā piekrīt, ka darbinieki ir sarežģīts jautājums. “Saskaramies ar zināmu darbaspēka resursu trūkumu. Tajā pašā laikā vajadzīgs vēl nedaudz laika, lai Latvijā darba tirgus iegūtu stabilitāti, būtu prognozējamāks, nebūtu lielās atalgojuma atšķirības, neskaidrības, nāktu klāt sociālās garantijas, apdrošināšana, kas rietumos ir pašsaprotami. Nesen kāds turienes uzņēmējs atzina, ka pie mums algas joprojām ir zemākas, bet nav absolūti prognozējams, kas ar tām var notikt nākamajā mēnesī. Rietumos atalgojums ir lielāks, bet tas būtiski vairs nevar mainīties, un līdz ar to bizness ir prognozējamāks. Tas ir tas, kas uztrauc vairāk. Ir grūtāk plānot, jo nezini turpmākās izmaksas,” spriež J.Sīlis, kā loģisku vērtējot atalgojuma palielinājuma tendenci.
Uz jautājumu par faktoriem, kas traucē uzņēmējdarbībā, J.Sīlis norāda, ka lielus sarežģījumus viņš īpaši daudz nesaskata. “Ja sāk ar vietējām problēmām, tie ir infrastruktūra, ceļi un satiksme saistībā ar jauno ražotni. Lielākā mērogā tas ir darbaspēks. Vēl vairāk nogurdina augstākās politiskās varas nepārtrauktās kolīzijas, nespēja racionāli strādāt katru dienu, nezinām, kāds pavērsiens mūs sagaida nākamajā nedēļā. Tiek strādāts kā pa viļņiem (kaut vai pēkšņie inflācijas apkarošanas plāni), trūkst pragmatisma un racionālisma. Varbūt viņiem ikdienas skandāli ir rutīna, bet biznesa vidē prognozējamība ir ļoti svarīga. Situācija ir sarežģīta, jācer, ka no šīs “šūmēšanās” būs arī kāds labums. Pārāk daudz uzņēmējiem nevajag, lai viņi varētu strādāt un attīstīties. Ne tik daudz naudu, cik vidi. Ļoti bieži vēl tas, kurš cenšas darboties maksimāli godīgi, joprojām paliek “jaņos”. No otras puses, dzīves līmenis ceļas un visiem tā tomēr iet uz labo pusi.
Kad ar lētu darbaspēku vairs nevar konkurēt
J.Sīlis aizrautīgi stāsta, ka Jelgava izsenis bijusi grāmatu ražošanas centrs Latvijā. Tikai padomju laikos un nedaudz pirms tam aktivitātes vairāk pārcēlās uz Rīgu. “Tagad veiksmīgi konkurējam ar Latvijā un Baltijā lielāko grāmatu ražotāju a/s “Preses nams”. Poligrāfija vienmēr piederējusi pie jomām, kur konkurence bija, ir un būs. Grāmatu segmentā līdztekus minētajam ir Valmieras un Ogres tipogrāfija, Paraugtipogrāfija, daži citi uzņēmumi. Savukārt reklāmas materiālu izgatavošanā ir ļoti daudz konkurentu,” vērtē uzņēmuma vadītājs.
Runājot par Eiropas tirgu, viņš atzīst, ka tas piedāvā gan iespējas startēt tajā, gan vairo konkurenci. “Jārēķinās gan ar Lietuvas un Polijas, gan citvalstu uzņēmumiem. Arī vietējā tirgū cilvēki diezgan globāli skatās uz lietām un iespēju robežās meklē izdevīgāko variantu. Tas arī virza konkurenci un neļauj gulēt uz lauriem.”
Tas ir galvenais iemesls, kāpēc ražotnē investēti tik nopietni līdzekļi – tikai mūsdienīgi un efektīvi uzņēmumi spēs izdzīvot lielajā konkurencē. “Daudzus gadus varējām konkurēt ar lētu darbaspēku, tagad jādomā citās kategorijās. Jāsāk maksimāli paaugstināt produktivitāti un efektivizēt ražošanu.”
Eksportēt varētu vismaz trešo daļu produkcijas
Iepriekšējos gados Jelgavas tipogrāfijas lielāko produkcijas daļu veidoja reklāmas materiāli, tostarp reklāmas sērkociņu izgatavošana, ko eksportē. Pēdējos gados klāt nākusi grāmatu ražošana, kas “audzē” uzņēmuma kopējo apjomu. Divos gados tas palielinājies apmēram par miljonu latu gadā. Pērn apgrozījums bija 3,13 miljonu, šā gada budžetā plānots sasniegt četrus miljonus.
“Grāmatas iespiežam gan vietējiem, gan ārzemju pasūtītājiem. Diezgan strauji attīstās arī šīs produkcijas eksports. To turpināsim, kamēr izmaksu struktūra ļauj, kaut gan kļūst aizvien grūtāk. Pēc aptuvenām aplēsēm, pašlaik apmēram ceturto daļu saražotā eksportējam uz ES. Lēšam, ka, pilnvērtīgi noslogojot iekārtu jaudas, šim nolūkam varētu ražot 30 – 40 procentu produkcijas.”
***
Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas dalībnieku apgrozījums (milj.latu)
Uzņēmums 2005. g. 2006. g. +/%
A/s “Preses nams” 21,2 18,3 -14
A/s “Kvadra Pak” 6,1 6,8 +11
SIA “Poligrāfijas grupa “Mūkusala”” 5,7 6,4 +12
SIA “Jelgavas tipogrāfija” 2,3 3,1 +34,5
SIA “Dizaina un drukas divīzija “Citrons”” 1,6 2,9 +82
A/s “Liepājas papīrs” 1,8 2,3 +27,5
SIA “Adverts” 1,7 1,9 +9
SIA “Tipo print” 1,3 1,4 +9
A/s “McĀbols” 1,2 1,3 +9
SIA “Latgales druka” 0,9 1,2 +10
***
Uzziņai
– Latvijā 30 poligrāfijas uzņēmumiem apgrozījums pārsniedz pusmiljonu latu.
– Pērn Eiropā poligrāfijas kopējais apgrozījums bija 90 miljardu eiro, Latvijā – 128 miljoni eiro.
– Desmit gados nozares apgrozījums Latvijā trīskāršojies.
– Kopējais investīciju apjoms šogad Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas biedriem būs 15 miljonu latu. No 2000. līdz 2006. gadam investīcijas bija 45 miljoni latu.
– Latvijas poligrāfijas uzņēmumos strādā 2500 darbinieku.
