Zviedriem pirms gadiem pieciem licies, ka pagaidu sabiedriskie darbi bezdarbniekiem esot apkaunojoši. Tagad gan viņi savus ieskatus maina, atzīstot to nozīmi iedzīvotāju nodarbināšanā.
Zviedriem pirms gadiem pieciem licies, ka pagaidu sabiedriskie darbi bezdarbniekiem esot apkaunojoši. Tagad gan viņi savus ieskatus maina, atzīstot to nozīmi iedzīvotāju nodarbināšanā. Jebkurā sabiedrībā vienmēr būs pieprasīts mazkvalificēts darbaspēks, kaut vai teritoriju labiekārtošanā…
Apmēram ar šādu atkāpi Nodarbinātības valsts dienesta (NVD) Jelgavas centra darbinieki komentēja valstī ar pirmo jūliju pasludināto pilotprojektu jauno aktīvās nodarbinātības pasākumu ieviešanā, kuru paredzēts finansēt, iedalot līdzekļus no pagaidu sabiedrisko darbu «maciņa». Tomēr, neraugoties uz šo piebildi, tieši jelgavnieki izrādījušies vieni no pirmajiem un aktīvākajiem šīs ieceres realizētājiem.
Jau maijā, jūnijā, saņēmuši minētā projekta aprakstu, centra darbinieki apzināja lielākos darba devējus – celtniecības, metālapstrādes, pārtikas ražošanas, šūšanas un citus lielākos uzņēmumus, kas varētu iesaistīties projektā.12 uzņēmumu vadītāji izteica ieinteresētību veidot jauniešu bezdarbnieku darba prakses: mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmums «Madara» izteica gatavību pieņemt sešus jauniešus, šūšanas firma «KLLT» – piecus, SIA «Lumat» – arī piecus, «Jelgavas maiznieks» – trīs, un kokapstrādes un mēbeļu ražošanas firma «Dialogs» – piecus jauniešus. Atsaucības iemesls ir acīmredzams: NVD projekts paredz bezdarbniekiem maksāt minimālo algu plus vēl piemaksāt 25 latus meistaram par apmācību, uzņēmuma ziņā atstājot vienīgi jauniešu sociālo iemaksu segšanu. Savukārt daudziem jauniešiem šādi pavērtos iespēja gan gūt praktiskas darba iemaņas, lai tuvā nākotnē (projektā paredzēts – pēc sešiem mēnešiem) veiksmīgāk varētu konkurēt darba tirgū, gan arī – nopelnīt. Projekts rādās perspektīvs, jo tā rezultātā ieguvēji var būt visas iesaistītās puses.
Mazliet citāda situācija Jelgavā un rajonā ir ar invalīdiem bezdarbniekiem. Saskaņā ar aplēsēm, kas balstītas uz darba devēju vidū veikto aptauju, šogad būtu iespējams radīt darba vietas līdz 12 invalīdiem bezdarbniekiem. Tiesa, viņiem jāatbilst projekta nosacījumiem – jābūt nesen beigušiem kādu mācību iestādi vai kursus. Tāpēc centra darbinieki aicina gan invalīdus, gan arī darba devējus būt aktīviem un pieteikties projektam, jo ieguvums var būt abpusējs: ar valsts subsīdiju palīdzību uzņēmumos varēs iekārtot jaunas darba vietas (katrai piešķirot 300 latu), vismaz uz pusgadu ar darbu reāli nodrošinot sociāli vismazāk aizsargāto sabiedrības daļu. Turklāt šāds «starts» darba tirgū invalīdiem palīdzēs arī vēlāk veiksmīgāk konkurēt. Gan jāievēro, ka nākotne lielā mērā tomēr būs pašu invalīdu ziņā: tam, kā viņi būs strādājuši valsts subsidēto termiņu (sešus mēnešus), cik lielā mērā ar viņu darbu būs apmierināti darba devēji. Starp citu, valstī ir tik daudz bezdarbnieku arī tādēļ, ka zināma viņu daļa, pat iekārtojusies darbā, neprot vai nevēlas veidot labu kontaktu ar darba devējiem, tāpēc pēc kāda laika atkal nokļūst «aiz borta».
Jelgavā darba devēji visvairāk izrādījušies ieinteresēti pirmspensijas vecuma bezdarbnieku nodarbināšanā. Kā liecina NVD darbinieku pārrunas ar darba devējiem, šā projekta ietvaros paveras lieliska iespēja uzņēmumiem piesaistīt pieredzējušus, kvalificētus kadrus. Īpašu interesi šīs, trešās, kategorijas bezdarbnieku iesaistīšanā izrādījuši tādi uzņēmumi kā «Madara», «Zemgaļi», «Alis», «Larelini» un vēl citi. Šo uzņēmumu vadītāji, saņemot projektā paredzēto valsts finansiālo atbalstu, redz iespējas atgriezt «vecos, labos» darbiniekus, organizējot tikai nelielu viņu apmācību, ko prasa mūsdienīgās tehnoloģijas un iekārtas.
Tiesa, NVD darbinieki prognozē, ka pilotprojekta šis, trešais, pasākums Jelgavā varēšot tikt uzsākts tikai nākamgad – vienkārši visiem pasākumiem vienlaicīgi nepietiks finansējuma. It īpaši, ievērojot sākumā minēto: arī pagaidu sabiedrisko darbu finansēšanai tomēr jāatstāj līdzekļi.
