Nē, tas nav vēstījums par šobrīd klusējošā padomjzemes laiku mikrobusiņu giganta pirmsoļiem mūsu pilsētā.
Nē, tas nav vēstījums par šobrīd klusējošā padomjzemes laiku mikrobusiņu giganta pirmsoļiem mūsu pilsētā. Šoreiz laika ratu atgriezīšu par septiņdesmit gadskārtām atpakaļ.
Kā zināms, pirms Pirmā pasaules kara Jelgava bija paliels rūpniecības centrs septiņi metālrūpniecības, četri tekstilrūpniecības, seši kokapstrādes un vēl citi uzņēmumi. Jelgavā tolaik dzīvoja 45000 iedzīvotāju.
Pirmais pasaules karš, vācu okupācija, lielinieku un bermontiešu laiki krietni vien samazināja iedzīvotāju skaitu (1921. gadā 23691). Samazinājās arī rūpnieciskās darbības apjoms. Pēc neatkarības iegūšanas pilsētas rūpniecībā ienāca jauni un enerģiski latviešu rūpnieki. Viens no tiem bija Ludvigs Pauls.
Kā vēsta tālaika prese, Ludvigs Pauls dzimis 1899. gadā Dobeles pagasta kalpu ģimenē. Beidzis Dobeles pilsētas skolu. Pirmā pasaules kara gados bijis evakuācijā Krievijā, Latvijā atgriezies 1921. gadā ar nelielu kapitālu. Tas Ludvigam Paulam devis iespēju atvērt Jelgavā nelielu darbnīcu ar pieciem strādniekiem.
Pāris gadu laikā darbnīciņa izaugusi par rūpniecisku uzņēmumu ar 60 strādniekiem.
«Lai par tādu izaugtu, bija vajadzīgas katram rūpniekam nepieciešamās īpašības: izturība, enerģija, darba mīlestība un dziņa mācīties, sekot visiem jaunākajiem sasniegumiem savā nozarē. Un šīs īpašības parasti mēdz būt un ir visu latviešu rūpnieku vienīgais pamata un arī rīcības kapitāls. To viņi laiduši darbā, krājuši šā darba augļus un ar tiem paplašinājuši savus uzņēmumus, jo kredītu piespriešanas ziņā tiklab lieluma, kā arī citu noteikumu ziņā tie vienmēr bijuši pabērnu lomā pie Latvijas bankas, salīdzinot ar cittautiešiem. Tāds bija arī L.Paula kapitāls, un pa augšā minēto ceļu viņš gājis uz priekšu.
Un ja viņš sasniedzis to, kas tagad ir viņa uzņēmums, tad tas ir viņa darba un enerģijas nopelns.» Tā par Ludvigu Paulu rakstīja tālaika prese.
Uzņēmums daudz ieguva, saņemot un teicamā kvalitātē izpildot Latvijas dzelzceļa pasūtījumu izgatavoja jaunuzceltajām stacijām logu rāmjus un durvis. Droši vien vēl šodien Cenu stacijā vai Taurkalnē uz Krustpils līnijas un citur virinās L.Paula darbnīcā meistarīgo latviešu amatnieku darinātās durvis, stiklus tur viņa rāmji.
Ludvigs Pauls ātri aptvēra modernāko mašīnu nozīmi rūpniecībā, un viņa nelielais uzņēmums tika apgādāts ar jaunu kokapstrādes tehniku, tajā jau darbojās lentzāģis retums 20. gadu Latvijas kokrūpniecībā. Uzņēmums izgatavoja arī lauksaimniecības mašīnu koka detaļas, darba un atsperu ratus, kā arī mēbeles.
«Un tas viss sasniegts nedaudz gados, bez aizņēmumiem, bez pabalstiem, tāpēc arī uzņēmums ir bez parādiem un parādu procentu smagā sloga, kas ne vienu vien uzņēmumu novedis dibenā.» Tas ir citāts no preses.
1928. gadā Ludvigs Pauls ķēries pie Jelgavā vēl nedzirdētas jomas atvēris savā uzņēmumā autonodaļu.
Sāka ar ugunsdzēsēju automobili, kura metāla karkasam uzbūvēja virsdaļu, un Jelgavas brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo tika pie savā pilsētā būvētas darba mašīnas.
Pēc šīs pieredzes vadoties, tika uzbūvēts autobuss ar 23 sēdvietām, kas tika izmantots satiksmei starp Jelgavu un Mežmuižu.
Tāds, lūk, bijis Ludviga Paula koku apstrādāšanas uzņēmuma ieguldījums Latvijas autobūvē pirms 70 gadiem. Uzņēmums atradies Dobeles ielā 68.
