«Ford Escort» – Dzinēju palete – 1,3; 1,4; 1,6; 1,8; 2,0; 1,8D; 1,8TD.
«Ford Escort»
Dzinēju palete – 1,3; 1,4; 1,6; 1,8; 2,0; 1,8D; 1,8TD
1990. gadā pirms tam ražotos pārejas modeļus nomainīja desmitgažu mijai raksturīgās apaļīgās formas «Escort» (pēc pāris gadiem to papildināja «face lift»), kur viegli samanāmi vēlāk izlaisto «Mondeo» vaibsti.
«Ford Escort» ir viens no «pateicīgākajiem» auto, kad ekspluatācijā nepieciešams lēts «darba zirgs», jo tā ekonomiskums un citi kritēriji pilnībā atbilst gan ģimenes izbraukumu, gan krietni praktiskākām vajadzībām, bet aprīkojuma trūkums automašīnu lieki nesadārdzina. Lielākas jaudas un asāku izjūtu cienītājiem tiek piedāvāti 1,6 un 1,8 litru dzinēji ar sešpadsmit vārstiem, bet divlitrīgie (iespējami kā ar turbīnām, tā bez tām) ir «Cosworth» ražojumi. Tomēr šajā kontekstā jānorāda, ka «Ford Escort» atšķirībā no salona grabēšanas nav raksturīga izcila stabilitāte, tāpēc ar liekajiem zirgspēkiem jārīkojas saprāta robežās.
Izplatītākie trūkumi un nepilnības, kas lielākoties attiecas uz ritošo daļu, ir «fordiem» jau raksturīgie, ar nepieciešamību pēc sailentbloku nomaiņas un «pūstošiem» virsbūves elementiem saistītie. Īpaša uzmanība jāpievērš arī priekšējiem dzinēja blīvslēgiem un vārstu vāka blīvei. Dažkārt praksē var sastapties ar rijīgiem «Escort» automobiļiem, kas slaveno ekonomiskā auto oreolu mēdz sašķobīt ar no ierindas izgājušiem karburatoriem.
«Escort» piemērotību lētu auto kārotājiem apliecina arī cena, kas sākas no tūkstoš piecsimt ASV dolāriem.
«Ford Mondeo»
Dzinēju palete – 1,6; 1,8; 2,0; 2,5; 1,8TD
Modelis, kas 1993. gadā nomainīja pretrunīgi vērtēto «Ford Sierra», no klasiskās piedziņas mašīnas pārtopot priekšpiedziņas automobilī. Pats par sevi saprotams, ka nepilnus desmit gadus vecie abu paaudžu «Mondeo» ne dizaina, ne tehnisko rādītāju ziņā nespēj konkurēt ar pērn plašu atzinību guvušajiem trešās paaudzes automobiļiem – pašlaik atbilstoši pircēju maksātspējai vispieprasītākie ir pirmo divu izlaiduma gadu «Mondeo». Par spīti krietni pieticīgākiem salona izmēriem nekā «Scorpio», sēdekļos nebūt nav jājūtas kā mazās klases «kurpju kastē».
Šiem auto ir lieliska, tolaik jaunu (bet joprojām ilgspēlējošu) dzinēju palete – divarpus litru dzinējam ir divdesmit četri vārsti, bet pārējie benzīna motori ir ar sešpadsmit vārstiem. Dīzeļmotoru cienītājus var iepriecināt ar to, ka «Mondeo» sastopamais «turbodīzelis» saglabā labākās patēriņa tradīcijas, un, lai nobrauktu simts kilometru, vairāk par sešarpus litriem degvielas nevajag. Ievērojams, salīdzinot ar citiem iepriekš minēto gadu vidējās klases automobiļiem, ir arī aprīkojums, piemēram, lielai uz Latviju atceļojušo «Mondeo» daļai ir sastopami gaisa drošības spilveni un citas līdzvērtīgas «ekstras».
«Ford Mondeo» ir novērojams progress, ko autorūpnieki centušies panākt «drebošo» bremžu disku un virsbūves detaļu jomā – pēc tirgotāju un lietotāju sacītā, tieši «Mondeo» iezīmē mazāku «fordu» rūsēšanu, un arī riteņu mešanās bremzējot sastopama jau krietni retāk.
Piekare gan diemžēl nav no tām izturīgākajām, turklāt vienai niansei gan «Ford» autoinženieriem nav lemts «tikt klāt» – Latvijas ceļiem, kas priekšējos sailentblokus bojā tikpat «aizrautīgi» kā citiem tā laika un agrākiem modeļiem.
1993. un gadu vēlāk izlaisto automobiļu «Ford Mondeo» cenas Latvijas auto tirgotavās svārstās ap trim tūkstošiem ASV dolāru, bet ar dīzeļmotoriem aprīkoto šā modeļa spēkratu cena var atšķirties pat par vairākiem simtiem ASV dolāru.
«Ford Fiesta»
Dzinēju palete – 1,3; 1,4; 1,6; 1,8; 1,8D
Pārdzīvojot mazo, neizteiksmīgo astoņdesmito gadu «ziepju trauku» ēru, 1989. gadā «Ford» sāka ražot jaunas modifikācijas «Fiestu», piedāvājot arī četrdurvju modeli. Arī šai «Fiestai» kopā ar miniizmēru un nestabilitāti ir saglabājušās ar priekšējo sailentbloku bojāšanos saistītās nepilnības, ko vēl vairāk pastiprina ne pārāk izturīgajai konstrukcijai pasmagie 1,8 litru motori. No šīs pozīcijas skatoties, priekšrocības ritošās daļas saglabāšanā ir automobiļiem ar pašiem mazākajiem dzinējiem. Tomēr lielākais «Fiestu» trumpis neapšaubāmi ir ekonomiskums. Ja ar benzīna dzinējiem darbināto auto braucējiem, lai «iekļautos» piecos sešos litros benzīna uz simts kilometriem, būs mazliet savaldīgāk jāspiež uz akseleratora pedāļa, tad «dīzelīšu» (kaut arī tie vairs nav paši mazākie 1,6 litru) tēriņš ir burtiski smieklīgs – ap četri litri. No dzīves zināms gadījums, kad ar 1,8D aprīkotai iepriekšējās paaudzes «Fiestai» ar pilnu bāku atliku likām pietika, lai sagādes vajadzībām piecas reizes veiktu divsimt divdesmit kilometru garu ceļu pa šoseju un vēl vērā ņemamus attālumus pilsētas režīmā. Teju vienīgais paliekošais aprēķins ir – vai, ņemot vērā paredzamo kilometrāžu, dīzelis atmaksāsies, jo tā cena ir tuvu diviem tūkstošiem ASV dolāru, kamēr benzīna «Fiestas» iegādei pietiks ar par trešdaļu mazāku summu.
