Letiņi tādi šlāgeraptauju un «ziepju operu» cienītāji vien ir.
Letiņi tādi šlāgeraptauju un “ziepju operu” cienītāji vien ir. Kā gan citādi būtu izskaidrojams “entajās” sērijās mērāmo seriālu skaits mūsu televīzijas ekrānos ik darba dienas pievakari. Vari gan sirdi atveldzēt, gan no ikdienas steigas gūt kaut minimālu atpūtu bez lielas galvas piepūlēšanas. Gluži kā gribēdami izpatikt “vidējam” Latvijas TV skatītājam, savas “ziepju operas” cenšas sagādāt arī mūsu politiķi, valsts vīri un sievas. No viņiem neatpaliek dažs labs vismaz pagaidām mazāka kalibra personāžs. Šoreiz runa par kādu teju gada garumā ievilkušos lietu, kas nu izvērsusies par mērenu farsu.
Pirms gada par Ventspils domniekiem tika ievēlēti divi partijas “Jaunais laiks” pārstāvji. Likteņa ironija – vienam bija Latvijā labi pazīstams vārds un uzvārds, proti, Ojārs Grinbergs. Ne tas pazīstamais šlāgerdziesmu izpildītājs un bijušais Zīgerista “banānu” partijas deputāts Saeimā. Tā ir pilnīgi cita persona. Pagājušā gada februāri “īsto” Grinberga kungu kā savas partijas pārstāvi Ventspils ostas valdē norīkoja “Jaunā laika” partijas pārziņā esošā Ekonomikas ministrija. Varētu šķist, ka lieta darīta un ostas valdē jaunais tās loceklis varēs sākt darbīgu rosīšanos. Ja vien Ventspils pilsētas pašvaldības vadītājs nebūtu Aivars Lembergs. Tātad gads būs apkārt, bet Ventspils ostas valdē Grinberga kunga vieta palikusi brīva, jo, kā bildis A.Lembergs, galu galā nav skaidrs, kurš O.Grinbergs tajā ministrijas rīkojumā domāts. Lai nu šoreiz paliek Lemberga kunga lēkšana uz ecēšām. Neba nu pirmo reizi. Ja uz šo jautājumu palūkojas no elementārās loģikas viedokļa, tad tiešām jāprasa: kā var zināt, kurš no daudzajiem Grinbergiem bija domāts iecelšanai ostas valdē? Jau esam pieraduši, ka aspirīnu aptiekā nevaram nopirkt, ja rokās nav daktera izrakstīta recepte, kurā bez sirdzēja vārda un uzvārda obligāti norādīts personas kods. Un aptieķniekam vairs nav jāvaicā, kuram sirdzējam pienākas nepieciešamās drapes. Tad kāpēc kādam būtu jātic uz vārda, ka šī persona ir tieši tā, kas bija domāta?
Pašlaik šajā “ziepenē” visi personāži nonākuši tik tālu, ka atkāpties būtu tēvzemes nodevībai adekvāta rīcība. Ekonomikas ministrija žonglē ar valsts pārvaldes iekārtas likumu, kurā neviens burts nepieprasot (pasarg” Dievs!) minēt kādas personas kodu. Nevienam nebija ienācis prātā apšaubīt “paša” ministra rīkojuma pareizību. Ministru prezidents Aigars Kalvītis visu laiku mēģinājis ieturēt šķietamas neitralitātes pozīciju. Ja tā padomā, tad arī Tautas partija neko daudz nezaudē no “Jaunā laika” un A.Lemberga sarīkotā ķīviņa. Amatā netiek iecelts tās partijas pārstāvis, kura laiku pa laikam pati koalīcijas partneriem taisījusi lielākas vai mazākas riebeklības. Turklāt, lai arī kā negribētos atzīt Ekonomikas ministrijai, šajā skandāliņā viņi zaudē arī cilvēciskā plāksnē. Viņu ietiepība sāk atgādināt ēzeļa spītu – tas labāk taps izģērēts par bungu ādu, bet nespers ne soli atpakaļ. Nezaudē arī A.Lembergs. Jau kuro reizi viņš pierādījis sabiedrisko attiecību “zelta likuma” vienkāršo patiesību – labu vai sliktu, galvenais, lai par tevi runā, lai ik pa brīdim esi ļaužu mutēs.
Minētā sakarā atliek tikai ar ziņkāri gaidīt, ko un kurš no personāžiem izspēlēs nākamajā sērijā. Valdība vakar slēgtā sēdē esot vienojusies par nostāju Administratīvajā rajona tiesā lietā, kas saistīta ar Ventspils pilsētas Domes iesniegumu par O.Grinberga iecelšanu Ventspils brīvostas valdē. Atbildi no tiesas gaida arī Ventspils pašvaldība. Vai joki, kas nemaz nav joki, turpināsies?
