«Savus vārdus nesiet ar lielu godu un mīlestību, jo tie ir ļoti skaisti!» tā Juriem, Jurģiem, Georgiem un šodienas gaviļniekiem Visvalžiem, Ritvalžiem un Namedām vēl Juris Vizbulis.
«Savus vārdus nesiet ar lielu godu un mīlestību, jo tie ir ļoti skaisti!» tā Juriem, Jurģiem, Georgiem un šodienas gaviļniekiem Visvalžiem, Ritvalžiem un Namedām vēl Juris Vizbulis.
Jaunietis vārdu ieguvis, pateicoties savai mammiņai, kas bija izlēmusi, ka pirmais dēls noteikti būs Juris. Tas esot stiprs vārds. Juris pēc savas reliģiskās pārliecības ir katolis. Tāpēc viņš ir ļoti priecīgs, ka viņam ir aizbildnis – svētais Juris.
Jura dzīvē nozīmīgu vietu ieņem mūzika. Viņš mācās Jelgavas Mūzikas koledžā 5. kursā vokālajā nodaļā. Jubilārs apgūst klasisko dziedāšanu, kas ir viņa sirdslieta. Nākotnē jaunietis cer iestāties Mūzikas akadēmijā. Juris ir liels latviešu operdziedātāja Jāņa Zābera cienītājs, bet no mūsdienu tenoriem viņam neviens nav īpaši tuvs.
Puisis ne tikai dzied, bet arī labprāt klausās Sāras Braitmenas un Enjas izpildīto mūziku, kas rosina uz dažādām pārdomām. Viņš saka, ka viņam nepatīk latviešu deju mūzika un tikpat noteikti patīk grupa «Prāta vētra».
Jurim dzīvē ir ļoti svarīgs Dieva prāts. Jaunietis darbojas katoļu baznīcā jauniešu, lūgšanu un mūzikas grupās.
Gaviļnieks ir arī aktīvs Alunāna tautas teātra aktieris. Viņam patīk, ka šajā mākslā var kontaktēties ar cilvēkiem citā tēlā, izjust jaunas sajūtas, izdzīvot citu dzīvi. Jurim nav mīļāko lomu, jo no katras varot kaut ko mācīties. Visspilgtāk viņam atmiņā palikusi kāda neliela lomiņa izrādē «Boass un Rute».
Nekad neapstāties! – tā cenšas dzīvot Juris. Enerģiskums esot viena no viņa visspilgtākajām rakstura īpašībām. Režisore Lūcija Ņefedova savu aktieri raksturo tā: «Juris atšķiras no daudziem jauniem cilvēkiem. Viņam piemīt tāds Dieva dots gaišums, kas mūsdienu teātra mākslā ir reti sastopams. Parasti visi grib spēlēt ļaundarus un raksturlomas, būt gaišiem un cilvēcīgi saulainiem ir kauns. Juris nekaunas. Viņš ir viņš, neskrien līdzi modei. Māksliniekam jāprot uzņemt no pasaules visu labo un jāizstaro apkārtējiem. Citādi mēs aizietu bojā.»
