Ja SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» nevar pierādīt pēdējo desmit gadu laikā veiktos vairāku tūkstošu latu ieguldījumus, iedzīvotājiem salīdzinoši milzīgie rēķini nav jāmaksā – tā «Ziņām» uzsver aptaujātie juristi.
Ja SIA “Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde” nevar pierādīt pēdējo desmit gadu laikā veiktos vairāku tūkstošu latu ieguldījumus, iedzīvotājiem salīdzinoši milzīgie rēķini nav jāmaksā – tā “Ziņām” uzsver aptaujātie juristi.
Kāda juriskonsulte pauda neoficiālu viedokli, ka visi ieguldījumi, kas mājās veikti kaut pirms desmit gadiem, uzreiz bija jāuzrāda tā paša vai nākamā gada rēķinos, par summu vienojoties ar ēkas dzīvokļu īpašniekiem. Likums “Par dzīvokļa īpašumu” paredz, ka mitekļa īpašniekam jāapmaksā visi nepieciešamie izdevumi, bet tiem jābūt pierādāmiem un tos nevar pieprasīt segt ar deviņu gadu noilgumu.
To dzīvokļu saimniekiem, kas saņēmuši rēķinus ar apsaimniekotāja pirms vairākiem gadiem ieguldītajiem un mitekļa īpašnieka nesegtajiem apsaimniekošanas izdevumiem, juristi iesaka nesteigties ar šīs summas nomaksu, bet norēķināties tikai par iepriekšējo mēnesi. Apsaimniekošanas firmai līdz ar izdevumu palielināšanos bija jāvienojas ar iedzīvotājiem par to apmaksu, nevar pieprasīt naudu par nezināmā pagātnē veiktiem nepierādāmiem darbiem, pārliecināti “Ziņu” eksperti.
Jelgavniekiem tiek ieteikts neparakstīt apsaimniekotāja sagatavotus līgumus, kuros dzīvokļu īpašnieki apņemas vairāku simtu uzrēķinu samaksāt, piemēram, vairāku gadu laikā. Līdz ar tāda dokumenta parakstīšanu iedzīvotājs atzīst, ka apsaimniekošanas firma tiešām veikusi ieguldījumus un ka dzīvokļa īpašnieks gatavs par tiem maksāt.
Zināms, ka vairāki jelgavnieki, lielākoties pensijas vecuma, ar parakstu jau piekrituši NĪP prasītās summas samaksāt ilgākā periodā. Tādas saistības pārtraukt var, tikai savstarpēji vienojoties ar NĪP vai tiesas ceļā, ja tā atzīst, ka apsaimniekotāja prasība apmaksāt it kā pagātnes darbus bijusi nelikumīga.
Tuvāko dienu laikā plašākus komentārus “Ziņām” sola sniegt Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas padomes priekšsēdētāja Jelgavas Patērētāju interešu aizsardzības kluba vadītāja Tekla Žabova.
***
Speciālista komentārs
Ruta Eihmane, Mājokļu aģentūras ekonomiste:
Jebkurā situācijā, kad tiek paaugstināta apsaimniekošanas maksa, saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3. pantu dzīvojamās mājas apsaimniekotājam jāsniedz dzīvokļu īpašniekiem vispusīga un pilnīga informācija par tās paaugstināšanas iemesliem.
Vispirms jāpēta, kādi ir starp NĪP un iedzīvotājiem noslēgtā līguma nosacījumi. Ja tajos paredzēts, ka firma var “piestādīt rēķinu” par pirms desmit gadiem veiktiem darbiem, rēķinā redzamās summas jāsedz. Taču likumos nav noteikts, kādā laika posmā var pieprasīt samaksu par mājā veiktajiem ieguldījumiem. Grāmatvedības likums vien paredz, ka visiem ierakstiem jābūt savlaicīgiem un saprotamiem.
Risinājumi iespējami divi. Vai nu puses vienojas un iedzīvotāji samaksā NĪP prasīto naudu, vai arī rēķinos minēto apstrīd. Tas izdarāms, rakstot iesniegumu apsaimniekošanas firmai un izsakot pretenziju par rēķina skaitļiem. Ja klients vienkārši nemaksā prasīto naudu, viņš atzīst sevi par parādnieku, tādēļ jāraksta pretenzija. Turklāt šis dokuments NĪP jānosūta kā ierakstīta vēstule vai arī uzņēmuma kancelejā jādabū apstiprinājums par pretenzijas saņemšanu. Likumā noteiktā kārtībā NĪP jāatbild iedzīvotājiem, izskaidrojot prasītās summas pamatotību.
Jāuzsver, ka pieprasīt maksāt desmit gadu vecus it kā ieguldījumus var tikai tad, ja to apstiprina līgums vai darbu pieņemšanas un nodošanas akts.
***
Normatīvi par apsaimniekošanas maksas paaugstināšanu
– Ja dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši māju savā pārvaldīšanā, saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 25.02.2005. noteikumiem nr.135 (“Kārtība, kādā nosakāma maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu”) maksu nosaka mājas pārvaldnieks. Tā tiek aprēķināta saskaņā ar pārvaldnieka sastādīto izdevumu tāmi kalendāra gadam. Minētie noteikumi neparedz dzīvokļu īpašnieku iepriekšēju brīdināšanu par apsaimniekošanas maksas paaugstināšanu.
– Ja dzīvojamā māja ir pārņemta dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, dzīvokļu īpašnieki paši lemj par apsaimniekošanas maksas tarifiem un mājā veicamajiem darbiem.
– Ja dzīvokļu īpašnieki pilnvarojuši māju pārvaldīt un apsaimniekot kādai trešajai personai, apsaimniekošanas maksas grozīšanas kārtību nosaka pilnvarojuma līgumā.
