Dzīvē un arī mākslā man patīk kontrasti. Čaplins atzīstas, ka līdz astoņpadsmit gadiem esot izmantojis citu domas.
(Fragmenti no jaunās grāmatas «Mīļā meļa memuāri»)
Dzīvē un arī mākslā man patīk kontrasti.
Čaplins atzīstas, ka līdz astoņpadsmit gadiem esot izmantojis citu domas. Es tās izmantoju visu mūžu, tās pieņemot vai apstrīdot, dibinu savus uzskatus.
Ja jūtu, ka kļūstu par daudz sentimentāls vai, kā saka, topu jau uz raudāšanu mīksts, tad vajag palaist kaut ko «no mērkaķa». Arī patoss ir jānogrādē.
Man ļoti nepatīk vārds «pieradums», ja to attiecina uz cilvēku. Pierast pie tuva cilvēka… Izklausās gandrīz vai derdzīgi. Taču precīzāka apzīmējuma es nezinu, un tajā ir milzu patiesība.
Mīlēt vajag sievieti, teātrī jāstrādā.
Manu iekšējo pasauli ir veidojusi mana dzimtā puse un tās cilvēki.
Optimismu vajag. Tā es cauri dzīvei esmu izgājis, bet – vai dieniņās, kā reizēm man tā ir sarežģījusies.
