Vai valdībai vajadzētu aizņemties naudu no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF)? Vai pieļaujat lata vērtības kritumu un kādā situācijā?
Ingrīda Jakušonoka, LLU profesoreLats jānotur visiem līdzekļiemPrognozes par Latvijas ekonomikas turpmāko lejupslīdi apliecina, ka valsts maksājumu bilances situācija turpinās pasliktināties. SVF līdzekļi var būt nepieciešami eksportspējīgas produkcijas ražošanai (tātad kredīti un to garantijas ražotājiem un eksporta veicināšanas pasākumiem), ja komercbankām nebūs līdzekļu kreditēšanai. Taču jājautā, vai bankas vairs nespēj vai baidās kreditēt tautsaimniecību. Ar SVF līdzekļiem nedrīkstētu segt caurumus budžetā, ja iepriekš nav veikti visi nepieciešamie pasākumi militāro izdevumu un valsts pārvaldes aparāta tēriņu samazināšanai, turklāt SVF palīdzību sniedz tikai, ja ir viena divu procentu budžeta deficīts.Jebkura valsts aizņēmumus segs no valsts budžeta, tas ir, nodokļu ieņēmumiem, un šis slogs būs ļoti smags turpmākos 10 – 15 gadus. Patlaban valdība izsaka viedokli, ka atbalsts krīzes situācijā jāsaņem tikai uzņēmējiem, un «norāj» iedzīvotājus, ka tie vainīgi inflācijas kāpumā, ko radījusi kreditēšana. Nepiekrītu šādai primitīvai nostājai, jo ilgtermiņa kredīti dzīvojamā fonda rekonstrukcijai, renovācijai un siltināšanai bija milzīgs ieguldījums šo problēmu risināšanā un dos rezultātu turpmākos 20 – 30 gadus. Būtu jāapsver iespēja atbrīvot no IIN procentu maksājumus ilgtermiņa kredītiem, kas izsniegti minētajiem mērķiem, un nebaidīties no valsts budžeta ieņēmumu samazināšanās.Lats jānotur ar visiem līdzekļiem, jo kredītu īpatsvars eiro valūtā ir pārāk augsts (85 procenti), un lata vājināšanai var būt ļoti smagas un neprognozējamas sekas. Daļēji tas jārisina ar SVF atbalstu, bet vairāk ar gudru ekonomisko politiku.Andris Vilks, SEB bankas galvenais ekonomistsCitu sakārtošanas variantu navValdībai jāaizņemas līdzekļi no SVF, jo nav variantu, kā citādi sakārtot Latvijas ekonomiku. Divi miljardi latu noteikti būtu vajadzīgi, ko varētu izmantot kā līdzfinansējumu ES līdzekļiem un aizlāpīt budžeta caurumus, un SVF līdzekļi varētu būt arī citu aizdevumu garants. Jautājums – kā tas notiks, un šis mehānisms man nav īsti skaidrs. Katrā ziņā SVF nav ieinteresēta tiešā veidā piešķirt līdzekļus algu un pensiju izmaksai. Domāju, tuvākajā laikā gan SVF, gan Eiropas Komisija izdarīs spiedienu, lai budžetā nebūtu deficīta. Tādējādi varētu rasties sociālā spriedze, taču sakārtošana nāks par labu.Latvijai ārējais parāds ir astoņu deviņu procentu apmērā no IKP, kas ir visai zems rādītājs, tā ka, ja ar izdevīgiem nosacījumiem aizņemtos naudu ārvalstu bankās, tas nebūtu pat tuvu Eiropas valstu vidējiem rādītājiem. Pieļauju, ka valdība varētu izlaist eiroobligācijas, te gan jāskatās, kāda būs situācija iekšējā obligāciju tirgū.Lata vērtība varētu kristies, ja to kā galēju nosacījumu izvirzītu SVF, taču Latvijas puse tādu iespēju neapspriež. Faktiski devalvācija notiek, samazinot algu, un tā rezultātā nākamgad pusei preču grupu cenas kritīsies par 10 – 20 procentiem, bet pusotra gada laikā inflācija noslīdēs līdz trim procentiem. Arī tarifiem būs jākrītas, un patlaban ir visi priekšnosacījumi, lai degviela kļūtu lētāka. Runāt par ekonomikas augšupeju agrāk nekā nākamā gada otrajā pusē nav nekāda pamata.Ivars Brīvers, Banku Augstskolas profesorsNeviens tāpat vien neaizņemasĪsumā ir pat grūti atbildēt, acīmredzot būtu nepieciešama pilnīga informācija par situāciju Latvijā, un pašlaik tāda plašākai publikai netiek sniegta. Domāju – ja nebūtu nepieciešamības aizņemties, neviens aiz laba prāta to nedarītu. Jāņem vērā, ka Latvijai ir gan īstermiņa, gan ilgtermiņa saistības, un procentu maksājumi jāsedz. Cik vēl nesen mums stāstīja, ka nevajag aizņemties, pavasarī pat sacīja – tas nekas, ka ir saistības… Jautājums arī – kur šī nauda aizies. Maz ticams, ka Latvija nāks līdzdarboties ekonomikā, kā to ar daļu aizņēmuma līdzekļu darīja Lielbritānija, tādējādi iekustinot ekonomiku, lai pēc tam naudu atpelnītu. Arī Latvijai par to būs jādomā – kā palīdzēt nevis ar kampaņām, bet reāli, nevis spekulatīvā, bet reālā ekonomikā, atbalstot gan uzņēmumus, kas ražo eksportam, gan primāri tos, kas vietējos uzņēmumus nodrošina ar stratēģiski svarīgām izejvielām.Pagaidām, kā apgalvo Latvijas Banka (LB), lata vērtības samazināšana nav nepieciešama. Mums 18 gadu bijusi situācija, kad ārējās tirdzniecības bilance ir negatīva, bet lats saglabājies stabils. Sākumā viss balstījās uz ārvalstu investīcijām, pārdodot gan īpašumu, gan kapitālu, pēc tam – uz ienākošajiem kredītlīdzekļiem. Kad šīs straumes apsīkst, teorētiski šāda situācija var rasties, taču pagaidām nav iemesla apšaubīt LB teikto.
