Kad šis raksts nonāks pie lasītājiem, LLU asociētās profesores deju ansambļa «Ritums» vadītājas Andas Zeidmanes radošā darba vakars Jelgavas kultūras namā būs pagājis.
Kad šis raksts nonāks pie lasītājiem, LLU asociētās profesores deju ansambļa “Ritums” vadītājas Andas Zeidmanes radošā darba vakars Jelgavas kultūras namā būs pagājis. Izdejotas gaviļnieces sacerētās dejas, saņemti ziedi, pateicības vārdi. Bet Andas dzīve iegājusi jaunā gadu desmitā.
No malas raugoties, Andai Zeidmanei klājas vienkārši lieliski. Izskatīga, gudra, enerģiska. Visu paspēj. Trīs bērni. Vīrs Ēvalds sekmīgi darbojas stabilā uzņēmumā. Andas Zeidmanes studentiem pasniegtā fizika kā mācību priekšmets atkal piedzīvo atzīšanu, doktora studijās sāktais virziens – pedagoģija – mūsdienās arī ir viens no prioritārajiem. Taču stipros dzīve pārbauda. Pirms dažām dienām profesore sasita automašīnu (tā, ka pat iedarbojās gaisa spilveni). Ar abpusēju plaušu karsoni slimnīcā nokļuvis Ēvalds. Tautā saka: “Še tev, Līziņ, vasarsvētki!” Te nu varētu pārfrāzēt: “Še tev, Andiņ, radošā darba vakars!”
Un tomēr esmu gandrīz simtprocentīgi pārliecināts, ka šis sarīkojums Jelgavas kultūras namā, uz kuru bija lūgti, kā Anda saka, “divsimt tikai paši tuvākie draugi un kolēģi”, jau pagājis vareni. Tas ir ieprogrammēts.
Ticīgo glābs arī salmiņš
Pirmsjubilejas sarunā Anda Zeidmane mazliet atklāj savas dzīvesziņas filosofiju: “Studentiem, runājot par dzīves jēgu, saku: “Ja sāc kādu darbu, sevi jāieprogrammē uz veiksmi. Tu vari vērsties pie Dieva vai veikt autogēno treniņu, bet tā vai citādi vispirms jānotic sev. Tad tev noticēs arī citi un arī veiksme tevi neatstās (jo, kur gan tā liksies)”.”
Andas karjerā neviens aizbildnis vai vēl jo vairāk partijas boss viņu nav balstījis. Tēvs virpotājs Jelgavas mežrūpniecības saimniecībā, māte – dzelzceļnieku kantorī grāmatvede. Tētis bija atgriezies no izsūtījuma un diemžēl ilgu mūžu nenodzīvoja. Arī augstskolās studēt kara un represiju postītajā dzīvē viņam neiznāca. Taču Roberts Jakubaitis bija slavens racionalizators. Ar izdomu un “zelta rokām” viņš atklāja to, kam diplomēti inženieri ar savu gudrību tomēr bija pagājuši garām. Andai šķiet, ka no tēva viņa, iespējams, mantojusi vēlēšanos studēt fiziku, kaut vidusskolā lielāki panākumi bija matemātikā.
Smadzenes ir kā globuss
Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē nav liels konkurss, un samērā viegli var tikt studentu kārtā. Taču noturēties līdz diploma saņemšanai ir diezgan grūti. Anda noturējās. Līdztekus bija dejošana. Sākums Jelgavas kultūras nama baleta pulciņā pie Irīnas Knohas. No piecpadsmit gadu vecuma līdz jaunākā dēla piedzimšanai Maijas Sālzirnes vadītajā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas tautas deju ansamblī “Kalve”. Tur Anda satika Ēvaldu un no Jakubaites kļuva par Zeidmani. “Kalvei” ir nozīme tādā ziņā, ka 1983. gadā viņa sāka strādāt Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Fizikas katedrā. Izveidojusies komanda ir draudzīga un neparasti stabila.
“Esmu pateicīga saviem skolotājiem, kas man attīstījuši abas smadzeņu puslodes. Labo pusi – dejošanu. Es spēju radoši domāt un, kad no visādām idejām izveidojas haoss, varu pateikt: “Stop!” un pārslēgties uz kreiso smadzeņu puslodi, kur ir loģika, analītiskā domāšana un viss tiek salikts pa plauktiem,” saka Anda. Viņasprāt, mūsdienās skolēni, kas izvēlas humanitāru izglītošanos, atstāj novārtā savu kreiso smadzeņu puslodi. Vēlāk dzīvē tādiem cilvēkiem ir grūtāk sevi savākt un organizēt. Protams, nav patīkami arī “sausiņi”, kuriem nav attīstīta labā puslode. “Vispusīga cilvēka attīstība ir ļoti būtiska,” piebilst profesore.
Daudz reižu pa desmit
Dzīve mēdz dalīties desmitgadēs. Anda bija izdomājusi, ka līdz trīsdesmit gadiem tiks galā ar bērnu radīšanu. Maķenīt – 25 dienas – tika pārlaistas pāri. 1987. gada 1. martā viņai palika trīsdesmit, bet 25. martā piedzima meitiņa Zanda. Visi trīs bērni – Valdis, Andis un Zanda – no trīs gadu vecuma dejo, gājuši Mūzikas skolā, visiem ir laba izglītība. Piedalījās daudzbērnu ģimeņu dziesmu konkursos. “Pa laikam bērniem radās arī citas intereses, piemēram, sportošana, bet mēs pastāvējām uz to, ka iesāktā Mūzikas skola un dejošana ir jāturpina,” par Zeidmaņu bērnu audzināšanas principiem stāsta Anda. Izrādās, ja grib, var apvienot daudz. Valdis beidzis Ventspils augstskolu, dejo “Diždancī”, strādā, mācās LLU maģistrantūrā, un nu jau ir trīs gadi, kopš nodibinājis savu ģimeni. Andis beidzis Rīgas Ekonomikas augstskolu, dejo, strādā un neaizmirst arī par sportu. Andis kļuvis par kaislīgu maratonistu, triatlonistu (pat uz studijām Rīgā no Jelgavas braucis ar velosipēdu) un arī sporta sarīkojumu organizatoru Jelgavā.
Andas Zeidmanes ceturtā desmitgade noslēdzās ar doktora grāda iegūšanu pedagoģijā. Varbūt varēja zinātnisko darbu turpināt fizikā, taču Jelgavā tam nebija eksperimentālās bāzes. Doties uz Rīgu, garas stundas atstāt mājās bērnus un tuviniekus? Tas Andai nederēja. Profesors Ludis Pēks, kas pie pedagoģijas nonācis caur inženierzinātni, pierunāja jauno kolēģi veikt pētījumus pedagoģijā. Tagad viņa pasniedz ne tikai fiziku inženierzinātņu fakultāšu studentiem, bet arī didaktiku, izziņas teoriju, izglītības filosofiju pedagogiem, sociologiem un pedagoģijas doktorantiem. Profesores akadēmiskā dzīve ir daudzveidīga.
Ceturtajā desmitgadē ietilpst vēl viena jauna uzņemšanās – vadīt deju ansambli “Diždancis” un “Ritums”. Pirmo deju kolektīvu viņa nu uzticējusi kolēģei Ievai Karelei. Taču “Ritumā” viss notiek tieši ar Andas ziņu.
Par savu piekto desmitgadi mūsu varone teic, ka tai raksturīgi ES sadarbības projekti ar kolēģiem Baltijas valstīs, Somijā, Vācijā, Spānijā, Nīderlandē, arī Baltkrievijā un daudzviet citur. Tagad pienākusi jauna desmitgade. Tā ir mīkla. “Dzīve mums katram piespēlē daudz interesantu situāciju. Jautājums: vai tu tās saskati? Ja saskati, vai spēj sevi mobilizēt, lai īstenotu radušos izdevību sasniegt ko jaunu,” saka Andas Zeidmane.
***
Par Andu Zeidmani
Arnis Cimdars, no dejošanas brīvajā laikā – LR Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs:
Andas visspilgtākā īpašība ir enerģiskums. Personība ar savu viedokli, kuru enerģiski aizstāvēs. Pavirši raugoties, šķiet, viņa neieklausās, ko saka citi, taču dzird ļoti labi un citus respektē.
Viesturs Burkāns, LR Ģenerālprokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks:
Mēs ar Andu esam klasesbiedri, studiju laikā kopmītņu biedri, bet tagad mūs vieno tautas deju ansamblis “Ritums”. Anda, fizikāli aprakstot, ir ass, ap kuru griežas cilvēki un notikumi.
Larisa Maļinovska, LLU profesore:
Mēs pēdējā laikā piedalāmies dažādos starptautiskos projektos. Tā, ceļojot pa ārzemēm, dienu un nakti esam kopā kā māsas. Ar viņas enerģiju un dzīvesprieku nekad nepazudīsi.
