Azartspēļu kaislībās Latvijā pavisam klusi pagājis visai interesants notikums ar starptautisku rezonansi.
Azartspēļu kaislībās Latvijā pavisam klusi pagājis visai interesants notikums ar starptautisku rezonansi. “Ziņas” jau rakstīja, ka oktobrī bija ieradies savulaik slavenā EDSO augstā komisāra minoritāšu jautājumos Makša van der Stūla darbu mantinieks – Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Pārraudzības (Monitoringa) komitejas priekšsēdētājs Georgijs Frunda. Viņam pēc vizītes Latvijā šonedēļ bija jāsniedz pārskats par to, kā mēs ievērojam minoritāšu tiesību aizsardzības principus. Spriežot pēc tā, ko Frunda kungs pauda, bija skaidrs, ka Latviju viņš “apmeklēja”, smeļoties informāciju citos avotos. Turklāt tās sniedzēji, it kā ņirgādamies par šo kungu, bija pat aizrunājušies tiktāl, ka joprojām pie mums spēkā esot likums, kas nepilsoņiem aizliedz iegādāties nekustamo īpašumu līdz 200 kilometriem no valsts robežas.
Lai vai kā, EPPA Pārraudzības komiteja šonedēļ sēdē Parīzē atcēla tā saucamo pēcmonitoringa dialogu ar Latviju. Iestājoties Eiropas Padomē, katrai valstij jāiziet divas procedūras – monitoringa režīmu un pēcmonitoringa režīma dialogu. Kopš 2001. gada, kad beidzās uzraudzības pirmais posms, tieši Krievija divas reizes ierosināja atjaunot monitoringu. Šīsnedēļas komitejas balsojums nozīmē, ka Latvija ir izpildījusi galvenos nosacījumus minoritāšu tiesību jomā, tajā skaitā naturalizācijas un izglītības reformas jautājumos, kā arī ratificējusi mazākumtautību konvenciju.
Par to, ka pret šādu pavērsienu bija Latvijas delegācijas vadītājs Boriss Cilēvičs, nav jābrīnās. Cerot uz situācijas maiņu nākamajā Saeimā, kuras vēlēšanas notiks nākamruden, viņš aicināja jautājumu skatīt pēc gada. Tomēr arī notikušais balsojums neļauj īpaši sapriecāties. Uz komitejas sēdi nebija ieradušies vairāku valstu delegāti, kas ar īpašām simpātijām pret mūsu valsti līdz šim nebija izcēlušies – divi no trim Krievijas un Armēnijas pārstāvis, kas līdz šim vienmēr atbalstījis Krievijas nostāju, kā arī vēl dažu nedraudzīgo valstu pilnvarotie.
Īpašiem sajūsmas saucieniem nevajadzētu būt, arī raugoties uz balsojuma rezultātu. Vai nevajadzētu jautājumu par pēcmonitoringa atcelšanu atlikt uz decembri, kad iztrūkstošie komitejas pārstāvji būtu klāt pilnā skaitā? Šajā balsojumā minimāls pārsvars būtu par labu Latvijai – desmit balsu pret deviņām. Pikantumu mums labvēlīgajam balsojumam piedod gadījumi, kad komitejas locekļi nobalso pretēji tās priekšsēdētāja ierosinājumam. Tas ir neikdienišķi. Lai arī lēmums par uzraudzību atcelts, tikai decembra vidū gaidāms G.Frundas ziņojums par viņa redzējumu uz situāciju Latvijā. Nav šaubu, ka skanēs jau dzirdētie ieteikumi par to, ka jāatvieglo naturalizācijas process nepilsoņiem, kas vecāki par 60 gadiem, jāļauj nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās un jāatceļ Latvijas puses atrunātās iebildes, ratificējot mazākumtautību konvenciju.
Uz notikušo jau atsaucies Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs, kas par Parīzē notikušo, diplomātu valodā runājot, izteicis neapmierinātību. Protams, kopā ar jau ierasto frāzi, ka EPPA darbojas pēc “dubultiem standartiem”. Tā ka nav jābrīnās, ja 15. decembrī paredzētajai sēdei mūsu oponenti būs mobilizējuši visus iespējamos ieročus. Pretēji Latvijas delegācijas paustajam priekam, ka panākums sasniegts ar mūsu sabiedroto atbalstu, jāatceras, ka politikā un diplomātijā draugu nav. Ir katras valsts nacionālās intereses. Kas šodien bija draugs, rīt būs draugs citam. Esam jau to pieredzējuši.
