Bija pienācis laiks savu uzticamo automašīnu «Honda» nomainīt pret jaunāku.
Bija pienācis laiks savu uzticamo automašīnu «Honda» nomainīt pret jaunāku. Sen biju izdomājis, ka nākamā man būs «Audi 80» (1988. – 1990. gada izlaiduma), ar dīzeļmotoru un tādu, kas nav avarējusi un pēc tam labota. Pieļauju vienīgi nelielas buktītes un nebūtiskus virsbūves defektus. Izzinājis tirgus situāciju Latvijā, sapratu, ka manu 2500 ASV dolāru tādas automašīnas iegādei ir par maz.
Bija dzirdēts, ka lētākas mašīnas ir Lietuvā, tādēļ kādā rītā braucu uz Šauļiem, kur auto tirgus sestdienās sākas ap pulksten 12 dienā. Ātri izskrējis tirgu, atradu sešas manām prasībām atbilstošas automašīnas. Cena – no 1500 līdz 2100 USD. Aptuveni pierēķinot naudu, kas jāatdod, mašīnu ievedot Latvijā (stāšanās uzskaitē, tehniskā apskate), secināju, ka starpība ar Latvijas tirgus cenām ir 300 – 500 USD.
Nolēmis nākamajā sestdienā atkal braukt uz Lietuvu «Audi 80» medībās, devos mājās. Manā rīcībā bija nedēļa, lai izrēķinātu maksājumus uz robežas. Izskaitļoju visus variantus. Lūk, mani aprēķini.
1.variants
Pirkšanas pārdošanas līgumā cena nav uzrādīta, vai tā ir tikpat liela, vai arī ir vairāk nekā par 30 procentiem mazāka par muitas katalogā uzrādīto cenu.
Kā redzams no aprēķiniem, visizdevīgāk pirkt 1989. gada mašīnu – nodokļu summa ir vismazākā – 233,83 lati (aptuveni 380 USD). Tiesa, tas ir tikai gadījumā, ja šo summu maksā muitas kontrolpunktā. Sarēķinu visu kopā: 1700 – 1900 USD (automašīnas cena), plus 380 USD (nodokļi, mašīnu ievedot Latvijā), plus deklarācijas rakstīšana Lietuvas muitā 20 USD, plus robežapdrošināšanas līgums Ls 11 – kopā 2120 – 2320 USD. Vēl jāpieskaita automašīnas reģistrācija un numura zīmes (kopā Ls 18,22), kā arī transporta nodeva («Audi 80» tā varētu būt Ls 7,50 vai Ls 16), tehniskās apskates izmaksas (Ls 8,85) un apdrošināšana (mēnesim Ls 5). Tātad automašīnas kopējā cena ir aptuveni 2185 – 2385 USD.
2. VARIANTS
Lai nodokļus aprēķinātu no līgumā uzrādītās cenas, automašīnai tā var būt līdz pat 30 procentiem zemāka par Muitas katalogā norādīto. Ja līgumā uzrādītā maksa ir vēl mazāka, tiek piemērota Muitas katalogā uzrādītā. Lai nerastos domstarpības ar muitas amatpersonām, aprēķinos par pamatu ņēmu nevis 30, bet 28 procentus. Nevajadzētu aizmirst, ka šāda veida automašīnas vērtības aprēķināšanā cenai klāt tiek pieskaitīti visi izdevumi, kas rodas, nogādājot auto līdz Latvijai. Degvielas iegādei Lietuvā atvēlēju 5 latus. Galvenais ir nepazaudēt čeku: ja to nevar uzrādīt, automašīnas vērtība automātiski tiek noteikta pēc Muitas kataloga.
Te redzams, ka nodokļi, uzrādot pirkuma līgumu, ir mazāki nekā bez tā. Īpaši necerēju, ka pārdevējs piekritīs manām prasībām: biju dzirdējis par lielajiem nodokļiem, kas viņam jāmaksā par katru realizēto auto. Tātad pārdevējs centīsies līgumā ierakstīt maksimāli zemu, sev izdevīgu cenu.
Kādi dokumenti vajadzīgi Lietuvā un uz robežas? Pie Grenctāles un Meitenes muitas kontrolpunkta amatpersonām noskaidroju, ka uz robežas būs jāuzrāda nopirktās automašīnas tehniskā pase, deklarācija un paša pase. Deklarāciju Lietuvā iekšzemes muitas kontrolpunktā var uzrakstīt tikai darbdienās. Ir otra iespēja – aizpildīt to uz robežas, taču par to būs jāmaksā 80 liti (Ls 12). Uzzināju arī, ka labāk visus maksājumus izdarīt muitas kontrolpunktā uz robežas. Ja to dara pēc robežas šķērsošanas, būs jāšķiras no 9 – 10 latiem par deklarācijas aizpildīšanu un no tikpat daudz – par garantijas naudu bankas aizdevumam.
Kāds paziņa teica, ka lielāks automašīnu tirgus Šauļos esot svētdienās. Sameklēju līdzbraucējus, jo pats tā pamatīgi dīzeļmotorus nepārzinu. Turklāt vairākiem vīriem kopā ir drošāka dūša.
Izvēles priekšā
Svētdien astoņos no rīta visi četri bijām tirgū, kabatā – 2300 USD, no tiem 1900 USD – mašīnas iegādei, 400 USD – maksājumiem uz robežas. Tirgū atradām tikai divas izvēlētajiem parametriem atbilstošas mašīnas. Viena nederēja, jo bija pārlieku nekopta, lai gan cena vilināja – par 1988. gada «Audi 80» ar 1,6 litru turbo dīzeļdzinēju prasīja 1600 USD. Varbūt pat, ka kādus simts dolārus vēl izdotos nokaulēt. Līdzīgs labi uzturēts 1990. gada «Audi 80» ar dīzeļdzinēju maksāja 2300 USD.
Nolēmu aprunāties ar pārdevēju. Teicu, ka man ir tikai 2000 USD. Taisni brīnums, bet pārdevējs darījumam piekrita. Pēc lielās testēšanas secinājums bija viens – vai nu viss ir perfektā kārtībā, vai arī tik labi nomaskēts, ka nevar pamanīt.
Līgumu slēdzot, protams, piedāvāju savu variantu. Un, kā jau paredzēju, pārdevējs atteica: vai nu man jāpiekrīt viņa variantam, vai auto paliek Lietuvā. Bija jāizvēlas. Ar līguma cenu nodokļos jāsamaksā 287,20 lati, ja līgumā būs ļoti maza cena, to noteiks pēc Muitas kataloga un nodokļos maksāšu Ls 351,80. Tātad auto galīgā cena būs ap 2700 USD. Nav lēti. Taču Latvijā tik laba mašīna maksā vismaz 3000 USD.
Nolēmu pirkt
Drīz vien mašīnas tehniskā pase, līgums par 300 USD un vēl kaut kāds apzīmogots papīrs (būšot vajadzīgs) bija man rokā. Atlika sēsties «autiņā» un braukt mājās. Degvielu nevajadzēja, bāka bija pilna.
Robeža bez likstām nav robeža
Braucu caur Meitenes muitas kontrolpunktu. Lietuvas robežsargi uzreiz teica, ka vajadzēšot braukt atpakaļ un iziet mašīnas tehnisko apskati – bez tās nedrīkstot braukt. Viņi arī pamanīja, ka neatbilstot mašīnas numuri. Drusciņ paklusēju, pārdomāju dzīvi, tad sāku sarunas. Smagākā problēma atrisinājās, kad Lietuvas robežsargs vēlreiz ieskatījās tehniskajā pasē un atvainojās, ka iepriekš numuru skatījies nepareizā vietā. Par tehnisko apskati strīdējos, neticēju, ka robežsargam būtu taisnība.
(Vēlāk no kompetentām Lietuvas muitas amatpersonām uzzināju, ka robežsargam bijusi taisnība: ja mašīna bijusi uzskaitē Lietuvā un no tās noņemta, uzliekot tranzīta numuru, tehniskā apskate ir obligāta; ir vēl otrs variants: ja mašīnai, stājoties uzskaitē Lietuvā, uzreiz uzliek tranzītnumuru, apmēram divas nedēļas var braukt bez tehniskās apskates. Šīs lietas jānoskaidro pie pārdevēja.)
Veiksmīgi ticis galā ar robežsargiem, piebraucu pie Lietuvas muitas. Laipni tiku aicināts iekšā un tikpat laipni man pateica, ka būs jābrauc atpakaļ pie pārdevēja – rakstīt deklarāciju, jo viņu pienākumos tas neietilpstot. Taču es sapratu, ka ir arī izņēmuma gadījumi. Nekas cits neatlika, kā lūgties un gausties par visādām likstām. Žēlsirdīgi muitnieki nemēdz būt – gan taisnība, gan netaisnība vienmēr ir viņu pusē. Bet arī es neatkāpos no savas taisnības tik ilgi, kamēr viņi atļāva deklarāciju uzrakstīt blakus – kādā firmā, bet tas maksāšot 80 litu. Tiešām, nelielās ēkas vienā galā atradu firmu, kas formē dažādus dokumentus. Varbūt, ka tur man vajadzēja iet jau pirms tikšanās ar muitniekiem…
Un tā biju pārvarējis robežkontroles pirmo kārtu.
Divi apskaidro trešo
Priekšā bija Latvijas robežsardze un muita. Pirmais, ko jautāja ierēdņi, – vai visi dokumenti noformēti. Ja nav, mašīna jānoliek stāvlaukumā. Vai tad dokumenti var būt noformēti, ja tikko esmu piebraucis? Vienu sapratu: ja nosūta uz stāvlaukumu, atkal kādas 30 minūtes būs jākārto dokumenti. Izrēķināju, ka uzreiz nodokļus par pirkumu nevarēšu samaksāt. Tātad par deklarācijas rakstīšanu būs jāmaksā 10 latu un vēl garantijas nauda bankai par aizdevumu (Ls 11). Iesniedzu dokumentus Latvijas muitā. Atbildēja, ka tos nevarot noformēt, jo nekur nav uzrādīta automašīnas dzinēja tilpums. Ko lai daru? Šajā gadījumā vairs neko nevarot. Piedāvāju iziet un pārliecināties savām acīm, ka es nemeloju un motora tilpums ir 1,6 l. Muitas katalogā turklāt lasāms, ka citas kubatūras 1990. gada izlaiduma «Audi 80» ar dīzeļdzinēju nemaz nav. Bet nevaru taču mācīt muitas amatpersonas! Par laimi, tuvumā gadījās divi gados jauni muitnieki, un viņi mācēja ieskaidrot trešajai amatpersonai, ka var piekrist informācijai Muitas katalogā. Minūtes trīsdesmit, formējot dokumentus, bija pagājušas. Bet kāda vairs tam nozīme, ja visas problēmas aiz muguras!
Divas dienas ir atvēlētas muitas maksājumu nokārtošanai (manā gadījumā Ls 352) un pēdējo dokumentu noformēšanai. To var izdarīt iekšzemes muitā, bet, formējot dokumentus uz robežas, jāpasaka, kurā postenī tas tiks darīts. Pēc divām dienām nokārtoju pēdējās saistības ar banku un reģistrēju automašīnu. Drīz vien izgāju tehnisko apskati un varēju aprēķināt kopējos izdevumus: 2000 USD mašīna + Ls 352 nodokļi + Ls 23 abas deklarācijas + Ls 16 abas apdrošināšanas + Ls 11 garantijas nauda bankai + Ls 18,22 reģistrācija + Ls 16 transporta nodeva + Ls 8,85 tehniskā apskate. Pārrēķinot visus maksājumus ASV dolāros, kopējā summa iznāca 2730 USD. Mazliet biju pārtērējis šim mērķim atvēlēto summu, toties man ir par gadu jaunāka mašīna, nekā biju iecerējis.
Nevaru apgalvot, ka cenu atšķirība Lietuvas un Latvijas auto tirgū būtu ļoti liela. Iespējams, kāds teiks, ka arī Latvijā iespējams nopirkt tādu pašu mašīnu, varbūt pat lētāk. Taču izvaicātie mūsu auto tirgotāji visi kā viens apgalvoja – ļoti laba cena, tik lēti labu auto te, Latvijā, nevar nopirkt.
