Atbilde sagatavota pēc Eiropas Komisijas Ekonomikas un finansu direktorāta šā gada septembrī izdotajiem «Paplašināšanās argumentiem».
Atbilde sagatavota pēc Eiropas Komisijas Ekonomikas un finansu direktorāta šā gada septembrī izdotajiem «Paplašināšanās argumentiem».
Lauksaimniecības produktu cenu starpība starp ES un 10 kandidātvalstu līmeni kopš deviņdesmito gadu sākuma ir sarukusi trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, kopējā lauksaimniecības politika (KPL 1992. gada reforma un «Agenda 2000») ir samazinājusi cenu atbalstu dažiem no visvairāk aizsargātajiem produktiem. Otrkārt, atbalsts lauksaimniecībai kandidātvalstīs no deviņdesmito gadu vidus daļēji audzis tāpēc, ka kandidātvalstis, gatavojoties iestājai ES, pašas ir ieviesušas cenu atbalsta mehānismus šo valstu lauksaimnieku politiskā spiediena dēļ. Treškārt, preču apmaiņas novērtējums kandidātvalstīs ir vēl vairāk samazinājis nominālo cenu atšķirību starp ES un 10 kandidātvalstīm.
Faktiski dažu lauksaimniecības produktu cenas kandidātvalstīs tagad ir pat augstākas nekā ES. No tā izriet, ka to cenas pēc iestāšanās varētu samazināties.
Kopumā ievērojamu cenu celšanos pēc paplašināšanās varētu sagaidīt tikai liellopu gaļai, cukuram, pienam (tā pārstrādē iegūtajiem produktiem, sviestam), rupjajiem graudiem (pārsvarā rudziem). Jāatzīmē, ka pašreizējā cenu starpība liellopu gaļai un pienam kandidātvalstīs ataino arī atšķirīgo kvalitāti, kas pamazām izlīdzinās, jo produkcijas standarti paaugstinās.