1783. gadā Jelgavā tika izveidota Latvijas teritorijā pirmā observatorija. Tās dibinātājs ir augstskolas «Academia Petrina» matemātikas un astronomijas profesors Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers.
1783. gadā Jelgavā tika izveidota Latvijas teritorijā pirmā observatorija. Tās dibinātājs ir augstskolas “Academia Petrina” matemātikas un astronomijas profesors Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers.
Jāpiebilst, ka “Academia Petrina” (Latvijas teritorijā pirmā augstskola) tika dibināta tikai astoņus gadus agrāk. V.G.F.Beitlers (1745 – 1811) dzimis Švābijā. Studējis matemātiku un jurisprudenci, 1767. gadā Tībingenas universitātē ieguvis tiesību zinātņu doktora grādu. Pēc tam kādu laiku Virtembergā strādājis par advokātu. Taču drīz Beitlers devies uz Poliju, kur pie grāfienes Skvorževskas strādājis par astronomijas un matemātikas mājskolotāju. Šai aristokrātei ir nopelni Beitlera iepazīstināšanā ar slaveno Šveices zinātnieku Johanu Georgu Zulceru (1720 – 1779) Tieši viņš izstrādāja Jelgavas “Academia Petrina” statūtus, mācību plānus. Zulcers arī ieteica profesorus, kuriem sākotnēji bija paredzētas deviņas štata vietas. Tā pēc viņa ieteikuma Beitlers kļuva par vienu no pirmajiem “Academia Petrina” celmlaužiem. Jelgavā Beitlers ieradās 1774. gada pavasarī un palika visu savu turpmāko mūžu – tātad vēl 37 gadus. Viņš lasīja lekcijas praktiskajā aritmētikā, stereometrijā, plaknes trigonometrijā, matemātiskās analīzes pamatos. Profesors 1779. gadā Jelgavā sāka regulārus meteoroloģiskos novērojumus. Viņš bija arī mūsu pilsētā izdoto kalendāru sastādītājs. Taču par šā zinātnieka lielāko nopelnu tiek uzskatīta astronomiskās observatorijas organizēšana. Pats profesors atzinis, ka Jelgavā ieradās ar samērā trūcīgām astronomijas zināšanām, taču diezgan strauji tās uzlabojis.
Augstiem viesiem un zinātnei
Augstskolas dibinātājs pēdējais Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons bija ieplānojis observatorijai vietu. Tai pēc dāņu arhitekta Severīna Jensena projekta bija jāatrodas ēkas tornī. 1773. gadā hercoga padomnieks jurists Raizons Anglijā iepirka dārgus instrumentus, kas bija domāti gan fizikas kabineta, gan arī observatorijas vajadzībām. Instrumenti Jelgavā pienāca tikai 1778. gadā. Kādas, iespējams, muitnieku, kļūdas dēļ tie Rīgas ostā bija nogulējuši piecus gadus. Šo instrumentu, kas hercogistei izmaksāja lielu naudu (6080 Alberta dālderus), apraksts ir saglabājies Berlīnes akadēmiķa Johana Bernulli dienasgrāmatā. 1778. gadā, ceļodams cauri Kurzemei un Zemgalei uz Pēterburgu, viņš 11. jūlijā ieradās Jelgavā un iepazinās ar tikko kā dibināto Pētera akadēmiju. Bernulli rakstīja: “Pār ēku paceļas vispirms četrstūrains, tad astoņstūrains tornis, kas paredzēts observatorijai. No turienes man atklājās patīkams skats uz pilsētu un tās skaisto apkārtni. Instrumenti vēl nav redzami, jo tornis nav aizslēdzams un nav arī iekārtots viss vajadzīgais novērotāja ērtībai.” Astronomiskie instrumenti tolaik atradušies pa daļai citās akadēmijas telpās, pa daļai profesora Beitlera dzīvoklī. Bernulli no tiem sevišķi izcēlis Vuliami angļu pendeļpulksteni, graciozu ekvatoriālinstrumentu no Dollonda optiskās darbnīcas, Nērna izgatavotu Gregora sistēmas tālskati un dažādas citas lietas, kuru novērtēšana mūsdienās prasa priekšzināšanas zinātnes vēsturē.
Jelgavas avīze “Mitauische Zeitung” rakstīja, ka 1778. un 1779. gadā hercogs Pēteris uzdāvināja akadēmijas observatorijai vēl dažus izcilus Anglijā un Vācijā gatavotus instrumentus. Hercogs izdeva rīkojumu, ka ar observatorijas iekārtošanu nav ko kavēties. Te gan ne tik svarīgas bija zinātniskās intereses kā vēlēšanās labi izskatīties. Dārgie instrumenti tika rādīti hercoga viesiem. Piemēram, 1782. gada 17. augustā, kā raksta “Mitauische Zeitung” hercogs kopā ar kundzi un Vidzemes bīskapu apskatīja jauniekārtoto observatoriju. Šajā reizē profesoram Beitleram un viņa audzēknim mehāniķim Ernestam Johanam Bīnemanim (viens no desmit latviešiem, kuri jau 17. gadsimtā ieguva augstāko izglītību) bija gods izklaidēt augsto publiku. Interesanti, ka vienā no demonstrētajiem eksperimentiem tika izmantota tāda moderna ierīce kā gaisa pumpis.
Tomēr par observatorijas dibināšanas gadu tiek uzskatīts nevis 1782., bet gan nākamais. Kāpēc? Tādēļ, ka togad profesora Beitlera vadībā observatorijā tika izstrādāts pirmais zinātniskais darbs – pēc vairākkārtējiem saules meridionālā augstuma mērījumiem noteikts Jelgavas ģeogrāfiskais platums. Par rezultātiem Beitlers ziņoja arī Pēterburgas Zinātņu akadēmijas loceklim Bernulli. Viņš savukārt šo ziņu nodeva publicēšanai Berlīnes zinātņu akadēmijas astronomam un Astronomiskās gada grāmatas izdevējam J.E.Bodem. Tā Jelgavas observatorijas vārds parādījās, kā mūsdienās teiktu, vispāratzītā zinātniskā izdevumā.
Cerība, ka Jelgavā būs universitāte
1786. gada 4. maijā Beitlers novēroja Merkūra pāriešanu Saules diskam (nesen varējām vērot Venēras pāriešanu). Šī retā parādība dod iespēju noteikt attālumu no Zemes līdz Saulei, kam astronomijā ir ļoti svarīga nozīme un kas tajā laikā vēl nebija precīzi zināms. Šo Beitlera darbu iespieda Parīzes un Berlīnes Zinātņu akadēmijas memuāros. 1790. gadā profesors tika uzņemts Šveices zinātnieku biedrībā. 1795. gadā pēc Kurzemes hercogistes pievienošanas Krievijai Beitleru ievēlēja par Pēterburgas Zinātņu akadēmijas locekli un piedāvāja viņam akadēmiķa vietu impērijas galvaspilsētā. Taču profesors no tās atteicās. Iespējams, tādēļ, ka bija cerējis, ka Jelgavā tiks dibināta universitāte. To jau 1795. gadā bija iecerējusi ķeizariene Katrīna II. 1800. gada Ziemassvētkos cars Pāvils I bija parakstījis rīkojumu par universitātes dibināšanu Jelgavā, taču sakarā ar abu minēto valdnieku nāvi iecere palika neīstenota. Pāvila I dēls Aleksandrs I 1801. gada 12. aprīlī sava tēva rīkojumu atcēla un universitāte tika atjaunota Tērbatā.
Beitlers mira 1811. gada 12. septembrī. Līdz pēdējam zinātnieks turpināja strādāt. Vēl 11. septembra vakarā, slims būdams, novēroja kādu komētu un atzīmēja tās stāvokli starp zvaigznēm. Zinātnieka piemiņai Jelgavā iznāca speciāls izdevums. Tajā teikts, ka viņa ievērojamākie laikabiedri astronomi Lalands, Delāmbrs, Bode, Šūberts, Rumovskis un Pjaci vērtējuši Jelgavas astronomu kā savas cienījamās cunftes pilnvērtīgu biedru.
Viena no 98 vietām pasaulē
Pēc Tērbatas universitātes dibināšanas, kas saistījās ar nepiepildītajām cerībām par Jelgavas universitātes dibināšanu, zinātniskā dzīve mūsu pilsētā jūtami apsīka. Vecie profesori aizgāja aizsaulē, un, ja Jelgavā tomēr saglabājās observatorija, tad tikai tāpēc, ka profesors Magnuss Georgs Paukers (1787 – 1855) – Beitlera pēctecis matemātikas profesora amatā – Jelgavā ierādās 1813. gadā. Viņš bija slavenā krievu astronoma un ģeodēzista Vasilija Strūves līdzgaitnieks, starptautiski atzīta autoritāte.
Berlīnē izdotajā “Astronomijas gadagrāmatā 1818. gadam” Paukers publicēja savus novērojumus par 1814. gada Saules aptumsumu, zvaigžņu aizklāšanos un citām lietām. Ar lielu lepnumu viņš rakstīja par Jelgavas observatoriju – vienu no 96 “Urānijas tempļiem” pasaulē. 1816. gadā Krievijas impērijā bijušas tikai astoņas astronomiskās observatorijas – Abo (Turku – tagadējā Somijā), Harkovā, Tērbatā, Kazaņā, Jelgavā, Maskavā, Pēterburgā, Viļņā.
19. gadsimta divdesmitajos gados Paukers, cerot uz Strūves ietekmi, loloja cerības uzbūvēt jaunu, modernu Jelgavas observatoriju. Tomēr tas nepiepildījās, un zinātnieks pievērsās citām pētījumu jomām, piemēram, meteoroloģijai, algebrai, ģeometrijai. 1828. gadā Paukers astronomiskos novērojumus pārtrauca. Mūža beigās viņš neesot riskējis kāpt tornī pa satrunējušajām kāpnēm.
Jelgavas observatorijai līdzekļi tika atvēlēti 1863. gadā. Ģimnāzijas pagalmā uzbūvēja nelielu namiņu ar stingru pamatu, kas labi noderēja aparatūras uzstādīšanai. Taču līdz ar ievērojamā Baltijas novadpētnieka Augusta Napijerska (1823 – 1885) aiziešanu uz Pēterburgu astronomiskie pētījumi tika izbeigti.
Izmantotas žurnāla “Zvaigžņotā debess” publikācijas un Jāņa Stradiņa un Heinriha Stroda grāmata “Jelgavas Pētera akadēmija”
