Voldemārs Strīķis, Jelgavas Domes deputāts no Zemnieku savienības: – Tas ir pietiekami fundamentāls jautājums, lai uz to atbildētu pāris vārdos, bet kopumā šis process mani neapmierina, jo noritēja haotiski un nesakārtoti.
Voldemārs Strīķis, Jelgavas Domes deputāts no Zemnieku savienības:
Tas ir pietiekami fundamentāls jautājums, lai uz to atbildētu pāris vārdos, bet kopumā šis process mani neapmierina, jo noritēja haotiski un nesakārtoti. Pats gan aktīvi tajā iesaistījies neesmu, bet kā Domes deputāts to vērtēju negatīvi, jo netika izstrādāta īpaša pilsētas attīstības koncepcija, kurā būtu paredzēts, kā un kas būtu privatizējams. Īpaši skumji to apzināties kā tautsaimniekam, jo privatizācija notika ļoti nesaimnieciski. Runājot par gadījumiem, kad to bremzēja Domes deputāti, jāuzsver lobēšanas problēma, kas bieži izpaudās vairāku objektu privatizācijas gaitā. Jāatzīst, ka arī mēs, deputāti, ne vienmēr bijām spējīgi vienoties par labāko risinājuma variantu.
Velga Vilciņa, Jelgavas Domes deputāte no Tautas partijas:
Grūti atbildēt, bet īsumā procesu vērtēju kā ne īpaši veiksmīgu, jo viss notika tā kā ačgārni. Īpaši tas attiecināms uz privatizācijas procesa sākumposmu, kad katrs darīja visu, kas ienāk prātā. Kā neveiksmīgākos piemērus atceros bijušā Sadzīves pakalpojumu uzņēmuma un Tirdzniecības pārvaldes privatizāciju. Ja jārunā par labiem piemēriem, tad, godīgi sakot, nevienu nemaz nevaru nosaukt. Kā galvenā problēma šajā jautājumā jāatzīmē «ieinteresētie», kas bieži aizmirsa, ka netiek privatizēta viņu personiskā manta, bet gan visu pilsētas iedzīvotāju īpašums. Privatizācijas process bija pietiekami sasteigts, kā arī ne visai labi organizēts, par ko liecina privatizācijas noteikumu maiņa. Deputāti arī bieži iesaistījās aizkulišu cīņās, nevis centās pieņemt konstruktīvus lēmumus pilsētas iedzīvotāju interesēs.
Aļģimants Burba, Jelgavas Domes deputāts no «Latvijas ceļa»:
Interesants jautājums. Atklāti sakot, es tikai tagad, trīs gadus nostrādājot privatizācijas komisijā, esmu sapratis, ko tā privatizācija īsti nozīmē. Bet, vērtējot vispārīgi, šis process ir krietni vien novēlots un mērķtiecīgi kavēts gan klerku neizdarības, gan deputātu nesapratnes dēļ. Esmu sagatavojis ļoti daudzu objektu privatizācijas lēmumprojektu, bet ne mazums to vienkārši iestrēga Domes deputātu neizlēmības dēļ, kas arī traucēja normālai uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistīšanai, kā arī bremzēja pilsētas ekonomisko attīstību un jaunu darbavietu radīšanas procesu. Arī valsts politika nav pietiekami labvēlīga sekmīgam privatizācijas procesam, kas saistīts ar likumdošanas niansēm.
Uzskatu, ka sekmīga privatizācija ir viens no nozīmīgākajiem priekšnoteikumiem pilsētas ilgtermiņa attīstības nodrošināšanai, tieši tāpēc ir svarīgi pēc iespējas ātrāk to novest līdz galam. Par to, ka labvēlīgos apstākļos privatizācijas process mūsu pilsētā notiek normāli, liecina vesela virkne veiksmīgu privatizācijas gadījumu.
