Gunārs Kurlovičs, Jelgavas Domes Kultūras un izglītības departamenta direktors: – Šāds projekts neapšaubāmi ir atbalstāms, jo tas sabiedrībai nodrošina informācijas pieejamību un atrisina problēmas, kas saistītas ar bibliotēkas lasāmo fondu saglabāšanu.
Gunārs Kurlovičs, Jelgavas Domes Kultūras un izglītības departamenta direktors:
Šāds projekts neapšaubāmi ir atbalstāms, jo tas sabiedrībai nodrošina informācijas pieejamību un atrisina problēmas, kas saistītas ar bibliotēkas lasāmo fondu saglabāšanu. Pašreizējie LNB celtniecības risinājuma varianti ir pārāk primitīvi un sabiedrības interesēm neatbilst. UNESCO morālais atbalsts un lobijs starptautiskajos fondos būtu jāizmanto, bet nedrīkst uzvelt lieku nodokļu nastu visai sabiedrībai. Protams, nevar aizmirst, ka nodokļi ir vienīgā iespēja, kur valstij ņemt naudu, un, tikai ar tiem rēķinoties, varam tikt pie Gaismas pils. Tādēļ risinājuma varianti jāmeklē, paaugstinot nodokļus pēc progresīvās sistēmas vai paaugstinot nodokli luksusprecēm. Pirmkārt tās būtu azartspēles, alkohols un tabaka. Līdzīgi varianti tika atbalstīti arī pirmās Latvijas Republikas laikā.
Jautājuma risinājums patiešām ir ieildzis. Varbūt līdz šim valstij bija relatīvi svarīgākas problēmas, bet tagad Saeimai ir pēdējais laiks ķerties klāt arī šim projektam, pārtraucot lobēšanu nodokļu jautājumos.
Velga Vilciņa, Jelgavas Domes Tautas partijas deputāte:
Grūti atbildēt, jo jautājums ir visai komplicēts. Negatīvi vērtēju situāciju, ka reāli nekas netiek darīts, lai atrastu finansējumu šim nozīmīgajam projektam. Tautai sava Gaismas pils, protams, ir vajadzīga, bet pašlaik neredzu, ka kāds ir gatavs uzņemties iniciatīvu. Arī netiešais nodoklis, sadārdzinot elektroenerģijas tarifus, nav veiksmīgākais variants, jo tā šīs problēmas nerisina. Jautājums ir pārāk globāls, un tas jārisina nacionālā līmenī, uzklausot speciālistu viedokļus. Nevar sniegt viennozīmīgu atbildi, ka tieši šis vai tas variants ir vislabākais, jo vienmēr būs ieguvēji un zaudētāji.
Tomēr šo projektu vajadzētu uzskatīt par prioritāru, kas īstenojams tuvākajā laikā. Katrs darbs, kas padarīts, ir labs.
Aija Nadziņa, Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas direktore:
Šīs diskusijas masu saziņas līdzekļos par un ap nacionālo bibliotēku jau kļuvušas apnicīgas, jo reāli nekas netiek darīts. Galu galā – tas ir valdības pienākums atrast naudu šim valstiski svarīgajam projektam. Tādēļ nav saprotama atbildīgo personu vilcināšanās tā īstenošanā.
Šī problēma jārisina nacionālā līmenī, jo valsts atbalsts nepieciešams arī reģionālajām bibliotēkām, akcentējot LNB projekta sadaļu par vienoto publisko bibliotēku tīkla izveidi, kam paredzēti 3,4 miljoni latu, jo arī reģionālo bibliotēku informācijas tīkla attīstībai ir valstiska nozīme. LNB jautājums jāšķetina kontekstā ar pārējo Latvijas bibliotēku attīstības plāniem, jo, atrisinot vienas bibliotēkas jautājumu, netiek atrisināta problēma kopumā.
Sagatavoja Jānis Kovaļevskis
