Krievija no pirmdienas daļēji aizliegusi piena produktu importu no Lietuvas. Maskava par iespējamo Lietuvas piena produktu importa aizliegumu brīdināja jau pagājušajā nedēļā, šādu soli attaisnojot ar «sanitārijas un epidemioloģiskajiem riskiem». Ņemot vērā, ka Lietuva uz Krieviju eksportē aptuveni piektdaļu piena, eksperti lēš, ka izejvielas realizācijas ierobežojumu un līdz ar to piena augošo krājumu dēļ var sarukt iepirkuma cena.
Sandra Šaldere, zemnieku saimniecības «Lāčplēši» līdzīpašniece
Uz Lietuvu realizējam visu pienu, kas tiek saražots mūsu saimniecībā. Tādēļ, protams, mums ir interese par to, kā šis Krievijas un Lietuvas konflikts risināsies tālāk, kā arī bažas par sekām Latvijā. Pirms četriem gadiem piedzīvojām lielāko krīzi nozarē, toreiz piena iepirkuma cena nokritās līdz astoņiem santīmiem par litru. Būtībā bijām uz izputēšanas robežas. Daudzi to nepārdzīvoja un bankrotēja. Mūsu gadījumā virs ūdens noturēties līdzīgi kā citiem palīdzēja tas, ka savas saimniecības pienu sākām klientiem tirgot paši. Pašlaik būtiskākais ir jautājums, vai Krievijas un Lietuvas saspīlēto attiecību un piena eksporta lieguma dēļ nekritīsies svaigpiena iepirkuma cena, kas tagad pārsniedz 20 santīmu. Zem šā cipara nokristies nevar, jo tad vairs nebūtu runa par strādāšanu «pa nullēm», bet gan jau par zaudējumiem.
Raimonds Golgāns, SIA «Piena partneri» valdes loceklis
Ja tas viss izvērtīsies nopietni un atstās dziļas pēdas, konflikts skars ne tikai Zemgali vai Latviju, bet visu Baltiju. Ja Lietuvas lielie piena pārstrādātāji laidīs nost iepirkuma cenu, tam sekos arī Latvijas uzņēmēji, tāpēc cietīs mūsu zemnieki. Pašlaik uz Lietuvu aizvedam apmēram pusi no visa mūsu uzņēmuma savāktā apjoma. Runa jau gan ir par to, kādi ir realizētā piena apjomi – uz tūkstoš tonnām dienā sekas jūt vairāk nekā tad, ja to ir tikai līdz divsimt, kā mūsu gadījumā. Pagaidām no saviem sadarbības partneriem Lietuvā neesam dzirdējuši, ka abu valstu attiecību dēļ jau būtu jūtama ietekme piena iepirkuma cenā. Domāju, Lietuvas uzņēmēji robežas slēgšanai gatavojušies laikus un lielu daļu piena siera veidā jau saveduši Krievijā. Taču, ja konflikts turpināsies vairāk par diviem mēnešiem, sekas būs. Lietuvā piena nozare ir viena no būtiskākajām valstī, tur ir trīs piena pārstrādes milzu grandi uzņēmēji. Tāpēc skaidrs, ka Krievija to izmanto politiski ekonomisko attiecību, piemēram, gāzes piegāžu, kārtošanai. Jāteic gan, ka Lietuvas ministri un Pārtikas un veterinārā dienesta vadība šajā reizē reaģējuši ļoti aktīvi, puse ministru jau strādā Krievijā. Ja kas tāds notiktu Latvijā, mūsu politiķi tikai tagad lēni sāktu domāt, vai un ko darīt. Tomēr šī lietuviešiem nav ne pirmā, ne pēdējā reize, kad starpvalstu attiecībās tiek izmantots tirgus.
Ingūna Gulbe, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja
Šajā visā ir savi plusi un mīnusi. Galvenais ieguvums mūsu ražotājiem – ja Lietuva un Krievija ilgstoši šo lietu neatrisina, un Lietuva ir nopietns piena piegādātājs kaimiņvalstij, Krievijas veikalos piena produktu plaukti tukši nepaliks, vajadzēs citus piegādātājus. Tā kā mūsu zemnieki jau pašlaik sadarbojas ar Krieviju, piena eksports uz «piena kara» rēķina var augt. Sliktākais variants ir tas, ka mūsu veikalos ir daudz Lietuvā ražotu piena produktu, Latvijā ir kaimiņvalsts tirdzniecības ķēdes. Tās varētu izteikt vēlmi pazemināt piena produktu cenu, kas patiktu patērētājiem, bet ne piena lopkopjiem, jo tad kristos arī svaigpiena iepirkuma cena. Taču kopumā – nedomāju, ka Latvijas ražotājiem šā konflikta dēļ radīsies lielas problēmas, jo pasaulē pieprasījums pēc piena arvien pārsniedz piedāvājumu. Ja lietuvieši pazeminās iepirkuma cenu, var meklēt citus noieta tirgus.
