Tikko tikuši vai arī vēl netikuši pie karstā ūdens, «Ziņu» lasītāji vēlas uzzināt samaksas principus jaunajā sezonā.
Tikko tikuši vai arī vēl netikuši pie karstā ūdens, «Ziņu» lasītāji vēlas uzzināt samaksas principus jaunajā sezonā.
Domes tehniskās nodaļas inženieris Jānis Vedļa skaidro, ka tie būšot taisnīgāki nekā iepriekšējā sezonā gan pret tiem, kuru dzīvokļos uzstādīti karstā ūdens skaitītāji, gan arī tiem, kas vēl to nav paspējuši vai spējuši.
Maksā par karsto ūdeni būs ietverts gan tiešais karstā ūdens patēriņš (pēc skaitītāja rādītājiem un noteiktās gigakalorijas cenas), gan arī tas siltums, kas nosacīti «aizgājis zudumos».
Pēc jaunās aprēķinu metodes katrai mājai tiek noteikts savs koeficients siltuma zudumiem t.i. siltumam, kas tiek «patērēts» stāvvados, dvieļu sildītājos vannas istabā un pārējos komunikāciju posmos. Šādi izlietotais siltuma daudzums (un līdz ar to maksa) tiek sadalīts atbilstoši dzīvokļu skaitam un ir konstants lielums attiecīgajā mēnesī. Tā kā šos siltuma zudumus nekādi neiespaido kāda cilvēka prombūtne, maksāt par tiem vajadzēs arī tad, ja silto ūdeni (pēc skaitītāja rādījumiem) nebūsiet patērējis ne grama. Bet otru rēķina daļu tātad veido maksa par gigakalorijām, kas iztērētas tieši jūsu izlietotā karstā ūdens uzsildīšanai.
Jānis Vedļa skaidro arī, kā iedzīvotājiem tomēr iespējams par siltuma zudumiem maksāt mazāk. Viens no paņēmieniem, ko nodrošina siltummezgls, ir iespēja noteikt ierobežotu ūdens padeves režīmu atslēgt to stundās, kad karstais ūdens tiek patērēts minimāli un līdz ar to caurulēs cirkulē nevajadzīgi.
Vēl viens noteikt tādu karstā ūdens vēlamo temperatūru, kuras sasniegšanai vajadzīgs vismazākais siltuma patēriņš. Tomēr neceriet, ka padomdevējs te varētu būt «Siltumtīklu» speciālists. Šiem cilvēkiem esot dots norādījums vien precīzi izpildīt iedzīvotāju vēlmes.
Tādēļ patiesu savu interešu aizstāvību mājas iedzīvotāji var sagaidīt vienīgi no energopārvaldnieka. Pirmdien energopārvaldnieki tiek atkal gaidīti domē uz semināru.
Pagājušās sezonas nogalē nesamērīgi lielus rēķinus par karstā ūdens patēriņu saņēma tie iedzīvotāji, kam nav skaitītāju. Jānis Vedļa bilst, ka tam pamatā bijuši iepriekšējie neobjektīvie aprēķini, pēc kam skaitītāju īpašnieki maksājuši tikai par faktiski izlietoto, bet pārējiem pieskaitīti arī visi zudumi karstā ūdens vados. Šoziem īrniekiem, kuriem nav siltā ūdens skaitītāju, vienīgie ienaidnieki varētu būt krāpnieki, kuri nenosauc pareizus savu skaitītāju rādījumus un līdz ar to savu patēriņu «cedē» citiem. Daži no krāpniekiem jau esot atklāti, bet namu vecākajiem dots norādījums pašiem pārbaudīt skaitītāja stāvokli.
Vairāki iedzīvotāji ir sūdzējušies, ka viņu vannas istabās dvieļu sildītājs ir auksts, bet par siltuma patēriņu (t.i. kopējiem zudumiem) jāmaksā. Diemžēl arī jaunais, pēc Jāņa Vedļas vārdiem, iespējami pilnīgotais aprēķins nav spējīgs «atšifrēt», cik īsti siltuma nav ieguvusi jūsu vannasistaba. Īrniekam šādā gadījumā būtu jāpieprasa, lai nama valdītājs sistēmu sakārto.
