Jaunais Ozolnieku novada Domes stūrmanis «zaļzemnieks» Pēteris Veļeckis, ja vien savus nozīmīgākos panākumus atķeksētu CV jeb dzīves gājuma aprakstā, tur varētu ierakstīt ne tikai autoritāru stilu, vienpersoniski un necaurspīdīgi izvēloties pašvaldības vadības cilvēkus. Tā vien rādās, ka tur varētu minēt vēl kādu iezīmi, kas atspoguļo vietējās varas šefa īpa(tn)šības, – izvairīšanos no žurnālistiem.
Nu jau mēneša garumā «ievilkušies» «Zemgales Ziņu» centieni izlūgties Ozolnieku galvai interviju klātienē. Jautājumu jaunajam mēram, kas Domes priekšsēdētāja krēslā iesēdies no izpilddirektora beņķa, ir gana daudz. Sākot ar Domes darba organizāciju pēc vēlēšanām, aizdomīgo darbinieku aiziešanu un vēl šaubīgāko jaunu pieņemšanu darbā līdz budžeta lietām par to, kā pildās pašvaldības maciņš un kā nauda tiek tērēta.
Tomēr no intervijas mērs Veļeckis bēg kā velns no krusta. Turklāt vārdam «bēgt» šajā sāgā ir īpaša nozīmē. Pēc augusta Domes sēdes, kad uzrunāju priekšsēdētāju atbildēt uz pāris jautājumiem, viņš attrauca, ka neko nerunās, ka viņam tav nav laika (darba laiks bija beidzies), ka jautājumi jāiesūta rakstiski un ka viņam vispār nepatīk, ka esmu iepriekšējo interviju ierakstījis diktofonā un tad publiskojis. Laikam piemirsis, ka runājām Domes vestibilā par pašvaldībai būtiskām tēmām, nevis viesistabā apspriedām personiskas lietas. Jautājumus, tostarp aicinājumu tikties intervijā klātienē, tomēr e-pastā uzrakstīju, bet atbildi uz tiem saņēmu tieši pēc mēneša. Mērs arī nepakautrējās turpat uzrakstīt, ka uz visiem jautājumiem arī turpmāk atbildēs rakstiski, jo tas viņam padodas labi un savlaicīgi (!).
Šonedēļ pēc Domes sēdes Pēteri Veļecki uzrunāju atkal, bet viņš vienā mirklī devās uz augšstāvu, izmetot pa kādai frāzei, it kā žurnālista vietā ar viņu sabļautos iespītējies mazdēls. Kad pajautāju, kādēļ viņš bēg, mērs skaļā tonī paziņoja, ka sūdzēs mani tiesā, ja vēl kādreiz uzrakstīšu, ka viņš aizskrējis vai aizbēdzis. Jo es tak zinot, ka viņš ir invalīds un paskriet nevar.
Var jau droši doties uz tiesu un spēlēt citas bērnišķīgas rotaļas, bet tā vietā varbūt šo laiku izmantot intervijai, nevis bēguļot no žurnālistiem. Droši vien ne mazums laika mēram arī pagājis, jau kurā e-pastā rakstot, ka nekādi nevar izrauties tikties ar «Zemgales Ziņām» un ka nevar ar laikrakstu runāt pat savā oficiālajā iedzīvotāju pieņemšanas laikā. ◆
