Vladislava Lipšāne, Ozolnieku pagasta sociālā darbiniece: Par laimi, mūsu pagastā šādu ģimeņu nav daudz – par nelabvēlīgām varam saukt kādas septiņas. Šogad jaunums darbā ar šīm ģimenēm ir vecāku iesaistīšana sabiedriski algotajos darbos.
Vladislava Lipšāne, Ozolnieku pagasta sociālā darbiniece:
Par laimi, mūsu pagastā šādu ģimeņu nav daudz – par nelabvēlīgām varam saukt kādas septiņas. Šogad jaunums darbā ar šīm ģimenēm ir vecāku iesaistīšana sabiedriski algotajos darbos. Zinu, ka citas pašvaldības to jau ir darījušas agrāk, taču mūsu pagastā šādu darbu nav tik daudz, jo cītīgi strādā sētnieki. Tomēr šādu iespēju esam raduši, un var vērot, ka ģimenēm tas tiešām ir liels atbalsts. Manuprāt, visas likstas sākas tieši tāpēc, ka nav darba. Pieaugušie, gūstot iespēju strādāt, tiešām cenšas. Tagad kopīgi mēģinām nomaksāt arī parādus par komunālajiem maksājumiem. Protams, ir dažas ģimenes, ar kurām šo procesu veicam kopā – pienāk algas diena, ejam saņemt sabiedriskajos darbos nopelnīto un tad dodamies uz komunāldienestu un naudiņu samaksājam. Cenšamies palīdzēt arī šo ģimeņu bērniem. Mums ir liels prieks, ka viņi uzticas pagasta darbiniekiem – nepaiet ne diena, kad kāds neatnāktu uz pagastu un neizklāstītu savus priekus un bēdas. Parasti pārsteidz tas, ka bērni nekad neteiks neko sliktu par vecākiem.
Pašvaldība cenšas palīdzēt šīm ģimenēm arī materiāli. Piemēram, skolai sākoties, iegādājamies bērniem nepieciešamās lietas. Ir dažas ģimenes, kurām uzticam naudu un kuras pašas brauc iepirkties, bet ar citām tas nav iespējams, tāpēc pati dodos pēc iepirkumiem. Šogad pirmo reizi uzticējāmies vecākiem, un tas izdevās. Manuprāt, šī tendence liecina, ka mūsu darbam ir rezultāts.
Ina Liepa, Sidrabenes pagasta sociālā darbiniece:
Patlaban mūsu rūpes ir pievērstas tam, lai visi šādu ģimeņu bērni apmeklētu skolu. Jau esam devušies pie diviem vecāko klašu audzēkņiem, kas uz skolu iet nelabprāt. Šai darbā iesaistām arī pagasta policistu un kopīgi cenšamies bērnus pārliecināt par to, ka izglītība ir nepieciešama tieši viņiem. Jāatzīst, ka vecāki šai ziņā atbalstu nesniedz. Visbiežāk viņi paskaidro, ka paši ar bērniem nespēj tikt galā, vai arī viņu vienkārši nav mājās. Braukāt pa pagastu, meklēt un atrast vecākus praktiski ir neiespējami. Jāpiebilst, ka ģimeņu apmeklēšana mājās dod rezultātus, jo bērni kļūst disciplinētāki. Mūsu pašvaldība vairāk strādā tieši ar šo ģimeņu bērniem, nevis ar vecākiem. Sadarbojamies ar skolu, un pedagogi ziņo par to, kuram bērnam vajadzētu vairāk palīdzēt. Mēģinām iegādāties kancelejas preces, šogad Garozas skolas bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm nopirkām arī darba burtnīcas. Pašvaldība piešķir arī brīvpusdienas. Mūsu pagastā ir kādas piecas ģimenes, kuras varam saukt par nelabvēlīgām.
Inga Rezevska, Platones pagasta sociālā darbiniece:
Platones pagastā ir piecas ģimenes, kuras varam uzskatīt par nelabvēlīgām, taču daudz vairāk ir tādu, kas dzīvo bez regulāriem ienākumiem, un tās vienmēr cenšamies paturēt redzeslokā. Visbiežāk nelabvēlīgās ģimenes gaida un uzskata, ka tām no pašvaldības jāsaņem tikai materiāla palīdzība, – nekas cits viņiem neesot vajadzīgs. Es tomēr domāju, ka visvairāk šiem cilvēkiem ir nepieciešama psihologa palīdzība. Diemžēl pašvaldība to nevar regulāri nodrošināt, jo pat sociālais darbinieks strādā tikai uz 0,5 slodzi. Taču kritiskākajos brīžos vienmēr rodam iespēju palīdzēt arī šādā veidā. Piemēram, mums ir bijis gadījums, kad pēc vecāku vardarbības bērns bijis jāievieto rehabilitācijas centrā un viņam jāsniedz arī psihologa palīdzība. Nereti Latvijā sievas nelabvēlīgajās ģimenēs cieš no vīru vardarbības, tomēr viņas pieradušas pašas tikt galā ar šādām situācijām un palīdzību nemeklē. Ja līdz šim mums nebija iespējams sievietes atbalstīt, tad tagad tas jau ir pagātnē – Ozolniekos ir izveidota patversme, kas domāta tieši šādiem mērķiem. Protams, iespēju robežās ģimenēm palīdzam arī materiāli – brīvpusdienas skolēniem, skolas piederumu iegāde. Tomēr, lai kādi būtu mūsu pūliņi, es nejūtu, ka situācija uzlabotos. Varam bezdarbniekus iesaistīt sabiedriski algotajos darbos, taču atsaucība ir niecīga. Šādi cilvēki dzīvo padomju laika sistēmā un nav raduši cītīgi strādāt. Nedomāju, ka tuvākajā laikā kaut kas varētu mainīties, jo parasti bērni, kas nāk no nelabvēlīgām ģimenēm, nākotnē veido tādas pašas. Mums jaunai sievietei ir jāatņem vecāku vara pār diviem bērniem. Viņa savulaik pati augusi nelabvēlīgā ģimenē. Tad arī sociālajam darbiniekiem pūliņi šķiet veltīgi.
