«Kā tomātus un gurķus tik siltā laikā pasargāt no pārmērīgas pārkaršanas? Kā siltumnīcās tikt galā ar kaitēkļiem?» «Ziņām» vaicā mazdārziņu īpašnieki.
“Kā tomātus un gurķus tik siltā laikā pasargāt no pārmērīgas pārkaršanas? Kā siltumnīcās tikt galā ar kaitēkļiem?” “Ziņām” vaicā mazdārziņu īpašnieki.
Situāciju komentē diplomēts agronoms Māris Narvils.
Tā kā temperatūras pašlaik ļoti augstas, lielākās raizes siltumnīcās sagādā optimālu augšanas apstākļu nodrošināšana un kaitēkļu ierobežošana. Gaisa temperatūra virs 30°C nelabvēlīgi ietekmē ne tikai augļu veidošanos, bet arī augu attīstību.
Pirmais, kas nodrošina labu temperatūras režīmu, ir ventilācija. Lai tā būtu pietiekama, pareizi jāizvieto un jānodrošina pietiekami liela virsma. Mazdārziņos un arī lielajās siltumnīcās visbiežāk novēro, ka ventilācijas atveres ir par mazu un tās nav pietiekami efektīvas. Vislabāk būvēt siltumnīcu, kurai var pilnībā atvērt abus sānus, tad iespējams nodrošināt vislabāko gaisa apmaiņu, neizraisot spēcīgu caurvēju. Tas nav labvēlīgs augiem un parasti rodas, ja tiek pilnībā atvērtas siltumnīcas gala durvis un kāda no mazajām lūkām. Tad rodas ļoti spēcīga vilkme, kas augiem nepatīk.
Otrs veids, kā pazemināt gaisa temperatūru siltumnīcā, ir izmantot ūdeni. Iztvaikojot tas paņem līdzi arī krietnu daļu siltuma. Ūdeni izsmidzina uz plēves virsmas. Šis ir efektīvs paņēmiens, taču tam ir arī trūkums – darbs dienas laikā vairākkārt jāatkārto.
Sens zināmais paņēmiens ir siltumnīcas virsmas krītošana, kaļķošana vai apsmidzināšana ar mālūdeni. Ir jau arī speciāli maisījumi ar līmes piedevām, tiem nekaitēs arī lietus. Vienmēr jāizsver, cik liela siltumnīcas virsma “jānomālē”. Visbiežāk to dara ar jumtu, it sevišķi to daļu, kura atrodas dienvidrietumu pusē un pusdienas un pēcpusdienas saulē uzkarst visvairāk. Vēl modernāks paņēmiens ir izmantot ēnošanas tīklus, tie ir speciāli austi gaismu atstarojoši. Ja siltumnīca pietiekami augsta, tādu var izvietot arī pavisam nelielās augu mājās. Princips vienkāršs – audumu izliek horizontālā plaknē, kur beidzas jumta daļa un kā aizkaru pēc vajadzības izvelk pāri augiem, tā tos noēnojot.
Gurķu siltumnīcās efektīvs paņēmiens, lai pazeminātu temperatūru, ir augus rasināt. Derēs gan tikai ļoti smalki ūdens pilieni, kurus mazā siltumnīcā visvienkāršāk iegūt, izmantojot smidzinātāju. Taču arī tas jādara vairākas reizes dienā. Vēl labāk, ja speciālos smidzinātājus izvieto virs augiem un tie, ik pa laikam uz īsu brīdi ieslēdzoties, rada ūdens pilienu migliņu, kas atdzesē gaisu.
Kopā ar vēdināšanu līdzi nāk viena būtiska problēma – pa ventilācijas lūkām un durvīm mūsu siltumnīcās var iekļūt dažādi kaitēkļi – baltblusiņas, laputis, odiņi, vaboles. Tā paši “laipni aicinām” kaitēkļus ierasties mūsu siltumnīcās un pēc tam ar tiem izmisīgi cīnāmies, kas nemaz nav tik vienkārši. Te nu palīgā var nākt dažādi materiāli. Pirmkārt, agrotīkls, to nostiprina vēdlūku ailēs zem plēves. Kad logu atver, agrotīkls paliek apakšā. Otrs audums ir speciāli domāts kaitēkļu aizturēšanai, tā saucamais pretinsektu tīkls, kas nekavē gaisa apmaiņu, bet liedz siltumnīcā iekļūt kaitēkļiem. Durvīs, pa kurām pastāvīgi jāstaigā, izveido kaut ko līdzīgu vējtverim tā, ka siltumnīcā var iekļūt caur aizkaru. Vēl labāk, ja tādi ir divi.
