Par primārās veselības aprūpes organizēšanu lēnēs atbild landstings (vadība veselības un sociālo jautājumu risināšanai).
Par primārās veselības aprūpes organizēšanu lēnēs atbild landstings (vadība veselības un sociālo jautājumu risināšanai). Katrinholmas pašvaldība iesaistījusies izmēģinājuma projektā un, saņemot finansējumu no landstinga, pati atbild par primāro aprūpi, lai nodrošinātu mājām tuvāku pakalpojumu. Pašvaldībā mīt ap 33 tūkstoši iedzīvotāju, viena trešdaļa dzīvo laukos, pārējie – blīvas apbūves teritorijās.
Pašvaldībā ir viena slimnīca, kas ir landstinga pārziņā, bet darbu trīs poliklīnikās līdz ar iesaistīšanos projektā organizē pašvaldība. Tas primāro veselības aprūpi ļāvis tuvināt pašvaldības darbībai, atvieglot un uzlabot citu sociālo funkciju veikšanu, jo primārā aprūpe cieši saistīta arī ar invalīdu, veco ļaužu aprūpi, darbu ar atkarībā nonākušiem cilvēkiem, rehabilitācijas iespējām.
Pašvaldība sociālo palīdzību savā darbībā izvirzījusi kā prioritāru. No 1,310 miljardiem kronu lielā pašvaldības gada budžeta gandrīz puse atvēlēta sociālajai jomai. Pašvaldības valde un sociālā padome, kur pārstāvēti politiķi, nosaka vadlīnijas. Funkciju izpildi nodrošina pārvalde, kurā izveidotas nodaļas, kas atbild par administratīvā atbalsta funkcijām, invalīdu, veco ļaužu, indivīdu un ģimenes, kā arī par primāro veselības aprūpi. Izmeklēšanas nodaļa strādā, ņemot vērā ģimenes tiesības. Tās pārziņā ir adopcijas, ģimenes aizgādņu jautājumi, palīdzība vecākiem, kas vieni audzina bērnus, darbs ar atkarībā nonākušiem cilvēkiem, to bērnu problēmas, kuriem mājās uzturēties traucē vecāku atkarība, atbalsts piederīgajiem, kuru ģimenes locekļi nonākuši atkarībā, darbs ar jauniešiem uz ielām u.tml.
Pašvaldībā izveidota demokrātijas komiteja (citās līdzīgu neesot), kas nodarbojas ar iedzīvotāju ietekmes jautājumiem sociālā dienesta darbībā, lielu uzmanību veltot darbinieku attieksmei pret cilvēkiem, ētikai un morālei. Izstrādāti ētikas priekšraksti, kā sociālajam darbiniekam dažādās situācijās izturēties. Atsevišķs dienests pieņem kritiku un iedzīvotāju sūdzības. Pašvaldība nodarbojas arī ar personāla, kvalifikācijas celšanas un jaunu darbinieku piesaistīšanas jautājumiem.
Sociālajā aprūpē darbs organizēts pēc teritoriālā principa. Piemēram, veco ļaužu aprūpē izveidoti 12 iecirkņi, invalīdu aprūpē – astoņi. Katram aprūpes rajonam ir savas funkcijas, budžets, un tā vadītājs ir atbildīgs par visu iecirknī notiekošo. Pašvaldība sociālajā aprūpē sadarbojas ar sabiedriskajām organizācijām un brīvprātīgiem palīgiem, kas palīdz aprūpēt vecos ļaudis un invalīdus. Kā kompensāciju palīgi saņem, piemēram, telpu īres atlaides. Pagājušajā gadā Pasaules veselības organizācija Katrinholmai kā 52. pasaulē un 12. Zviedrijā piešķīrusi drošas un labas pašvaldības statusu.
Zemgales pārstāvji plašāk iepazinās ar mītnes apstākļiem Katrinholmas pansionātā. Tur vecajiem ļaudīm pēc pārbūves, divas istabas apvienojot, izveidoti 52 dzīvokļi. Divstāvu ēka sadalīta sešos blokos, kur katrā uzturas astoņi līdz desmit iemītnieki. Blokā ir atsevišķa virtuve, ēdamtelpas un atpūtas telpas, veļai mazgātava, nodrošinātas citas iespējas. Ikvienā dzīvoklī ir vannasistaba, atpūtas telpa, atsevišķs nodalījums virtuvei un guļamtelpa, kas aprīkota ar elektriski paceļamu un nolaižamu gultu. Vajadzības gadījumā dzīvoklī ir ierīce, ar kuras palīdzību nespējīgo cilvēku pārvietot ratiņkrēslā un atpakaļ. Lieki runāt par ērto mēbelējumu un gaumīgo iekārtojumu. Galvenais – pansionātā nav mūsu iestādēm raksturīgā smārda un ir pārdomāts katrs sīkums drošības ziņā. Piemēram, lai cilvēks ar ratiņiem neciestu, kāpnes norobežotas ar koka sētiņu.
Iemītnieka uzturēšana pansionātā izmaksā 350 tūkstošus kronu gadā. Izdevumus par aprūpi, mitekli un ēdienu sedz pats pensionārs. Iemītniekam saviem izdevumiem mēnesī tiek garantētas 1500 kronas. Dzīvoklis pansionātā maksā 4200 kronu, ēdiens – 2100 kronu mēnesī. Ja cilvēkam nepietiek līdzekļu samaksāt uzturēšanās izdevumus, iespējams saņemt valsts palīdzību. Vidēji trīs pansionāta iemītniekus aprūpē divas darbinieces. Vidējais iemītnieku vecums ir 85 gadi.
Pansionātā vecie ļaudis nonākot vienīgi tad, kad nevar iztikt bez diennakts aprūpes un viņa aprūpe mājās nedēļā prasot 20 līdz 25 sociālā darbinieka darba stundas un tādējādi kļūstot pārlieku dārga. Kopumā valstī ar dažādiem pakalpojumiem (mājas aprūpe; drošības poga, lai izsauktu palīdzību; ēdiena piegāde; nakts patruļa, kas iedod nakts zāles, apgroza gultā u.c.) cenšoties cilvēkam nodrošināt pēc iespējas ilgāku dzīvošanu savās mājās.
