Kādus trūkumus saskatāt Latvijas sodu politikā, un kādi steidzamākie darbi šajā jomā veicami? Kuru soda veidu uzskatāt par iedarbīgāko?
Silvija Birģele, Zemgales tiesu apgabala prokuratūras prokuroreBiežāk jāpiemēro piespiedu darbsGalvenais akcents sodu politikā liekams nevis uz trūkumu meklēšanu, bet gan uz konstruktīvu kriminālsodu noteikšanu, pēc iespējas tos individualizējot. Lai vainīgo labotu, viņam piemērotais sods katrā konkrētā gadījumā ļoti rūpīgi jāizvērtē – kā krimināltiesiskās represijas sekmēs taisnīguma atjaunošanu, aizsargās sabiedrisko drošību, atturēs citas personas no nozieguma izdarīšanas, novērsīs noziegumu recidīvu un motivēs notiesāto neizdarīt jaunus noziegumus. Ja reiz sabiedrībā pastāv uzskats, ka cietums notiesātos nelabo, tad ir jāpanāk, lai labotu, jo cietumi bija, ir un būs, kamēr vien kāds pārkāps likumu. Biežāk būtu jāpiemēro piespiedu darbs (likumdevējs paredzējis to līdz 280 stundām) – praksē reti kad tiek piemērots maksimālais stundu skaits, taču domāju, ka šis soda veids ir efektīvs un tā apmēru vajadzētu palielināt. Mantiskos noziegumos, manuprāt, noteikti būtu jāpalielina naudas sodi, obligāti piemērojot mantas konfiskāciju. Dažās Eiropas valstīs tiek noteikts dalīts sods – daļa tiek izciesta ieslodzījuma vietā un atlikusī daļa – strādājot sabiedrības labā. Soda dalīšana būtu praktizējama arī mūsu valstī. Kaut arī ekonomisko situāciju valstī ir smaga, nepieciešama cietumu modernizācija, jo ir būtiski, kādā vidē vainīgais izcieš sodu un kā viņš to izcieš, lai, atgriežoties sabiedrībā, būtu tai noderīgs. Un te ir darbs budžeta sastādītājiem, lai neciestu tie, kuri godprātīgi strādā, kā arī tie, kam jāatgriežas sabiedrībā pēc soda izciešanas.Ludmila Zaporožeca, Pārlielupes cietuma priekšnieceJāmeklē sakne, būtībaPrimārais būtu valdībai izvērtēt, kas mums, sabiedrībai, drošības ziņā ir būtiskākais. Jāpievērš uzmanība, kāds cilvēks ir notiesātais – varbūt viņam nepieciešama ārstēšana, palīdzība, iesaistot attiecīgās programmās. Jau pirms tiesas sprieduma pasludināšanas jāpadomā, vai attiecīgais sods nāks par labu un pēc tā izciešanas cilvēks sabiedrībā atgriezīsies labāks, tai noderīgs. Ja tikai par nodokļu maksātāju naudu turēsim cietumā, nebūs sociālās korekcijas programmu, nebūs arī rezultāta. Ar dažādām programmām strādā Probācijas dienests, bet tām jābūt pieejamām arī cietumos – jāmeklē sakne, būtība, kādēļ cilvēks kļuvis par noziedznieku, jo par tādu nepiedzimst. Ieslodzīto izglītošanā vairākos cietumos ir ļoti labi rezultāti. 1996. gadā izstrādāta Notiesāto resocializācijas koncepcija, valdība to atbalstīja, bet naudu nepiešķīra. 2005. gadā izstrādāta jauna, taču nav apstiprināta. Šķiet, valdība pat neiedziļinās, baidās, ka būs jāpiešķir nauda. Bet tas ir saprotams, ka līdzekļus vajadzēs! Citādi militāro tehniku pirksim, lai brauktu karot, bet sava drošība mums neko nenozīmē. Galvenais, lai likumā būtu paredzēta alternatīva un lai nodarījums un sods būtu samērīgi. Ja kaut kas nozagts, jāvērtē, kas ir šis priekšmets, cik vērtīgs un, galvenais, kāpēc pastrādāta zādzība. Par viltotu tiesību pirkšanu piespriest piecus gadus cietumā – tā ir muļķība!Parasti runā par notiesātajiem, bet neviens nedomā, kādos apstākļos strādā mūsu darbinieki, arī viņi var prasīt labākus darba apstākļus, vēl jo vairāk tādēļ, ka par izglītošanos maksā paši. Jauni cietumi nepieciešami, un šajā jomā Igaunijai ir laba pieredze. Viņi piesaistīja Eiropas naudu, varbūt mēs arī tā varētu?Kārlis Boldiševics, biedrības «Vecāki Jelgavai» vadītājsSabiedrībai jāļauj vairāk izteiktiesViena lieta, ko sabiedrība vēlas sagaidīt no visiem soļiem, – mums būs lielāka drošība. Citi to saskata amnestijā, vēl daudzi norāda uz sodu nesamērību, neizprot, kādēļ tiek piespriests bargs sods, ja nodarījums pastrādāts, piemēram, neuzmanības dēļ. Loģisks ir jautājums, kādas būs soda sekas, un te būtu saprotami piemērot amnestiju, jo ir cilvēki, kuri šādā situācijā var laboties, nevis virzīties uz pretējo pusi. Vislabāk būtu, ja šādos jautājumos ļautu sabiedrībai vairāk izteikties, bieži tas nenotiek, priekšlikumi top kabinetos, un cilvēkiem īsti nav saprotami. Domāju, cietumu reforma Jelgavā varētu izvērsties interesanta, un pieļauju, ka līdz ar Pārlielupes ieslodzījuma vietas slēgšanu drošības situācija pilsētā uzlabosies.Ja man būtu teikšana, noteikti vairāk atbalstītu mantisku sodu piemērošanu, piespiedu darbu, taču vienmēr jāskatās, kāds ir noziegums. Lai arī esmu humāns cilvēks, tomēr nodarījumos, piemēram, pret nepilngadīgajiem, uzskatu – sodam jābūt stingrākam. Te mēs redzam, ka ekspertiem ir grūti likumā iekļaut normas, kas būtu piemērotas visām situācijām. Likumos tiek iestrādātas dažādas jaunas lietas, taču jaunu tiesnešu mums nav tik daudz, un arī attiecīgo jaunievedumu izmantošanā nav stabilas tiesu prakses. Tas būtu jāņem vērā, izglītojot juristus.Ja cietumu reformā iecerēts ieguldīt pusmiljardu latu, jābūt spēcīgiem argumentiem, kas šādu soli pamato, respektīvi, sabiedrība jāpārliecina, ko tā iegūs. Ja tas neizdodas, mums ir tiesības prasīt, lai nauda tiktu ieguldīta efektīvāk.
