Babīte agrāk bija īsts lauksaimniecības pagasts – kolhozi pirmrindnieki, kas cēla mūsu slavu. Tagad palikušas tikai pāris zemnieku saimniecības, kuras arī nevar dēvēt par vērienīgām.
«Babīte agrāk bija īsts lauksaimniecības pagasts – kolhozi pirmrindnieki, kas cēla mūsu slavu. Tagad palikušas tikai pāris zemnieku saimniecības, kuras arī nevar dēvēt par vērienīgām. Viss ir krasi mainījies – pārtikuši cilvēki Babītē ceļ savrupmājas, investori ir gatavi ieguldīt lielus līdzekļus sava biznesa attīstībai. Mēs kļūstam par attīstītu atpūtas un biznesa zonu, » atzīst Babītes pagasta Padomes priekšsēdētājs Andrejs Ence.
Miljonāri. Babītes pagasta budžets ir nedaudz pāri miljonam latu. Tīrie pašvaldības ienākumi ir ap 800 tūkstošiem latu, no kuriem lielāko daļu veido iedzīvotāju ienākumu nodoklis, bet lielas summas tiek piesaistītas arī projektu un investīciju ceļā. Priekšsēdētājs atzīst, ka vienmēr jau var vēlēties vairāk: «Taču būtu grēks teikt, ka mums nav naudas. Salīdzinot ar citiem, varam dzīvot pārticīgi. Pašvaldība ir arī maksātājs izlīdzināšanas fondā – šogad summa ir jau 130 tūkstoši latu.”
Būvniecība. Babīte ir viena no tām retajām vietām Latvijā, kur pilnā sparā tiek plānoti dažādi celtniecības darbi. «Mēs atrodamies tikai 15 minūšu brauciena attālumā no Rīgas centra, tāpēc vairumam maksātspējīgu cilvēku šī šķiet ļoti vilinoša vieta – tomēr nav pilsētas lielās drūzmas. Privātpersonas cenšas iegūt šeit īpašumus, lai celtu mājas. Mazāk bagātie mēģina pirkt dzīvokļus, bet maksātnespējīgākie šejienieši ir spiesti meklēt sev citu dzīves vietu,» stāsta priekšsēdētājs. Pašvaldībai jau ir zināmi arī vairāki projekti, kas paredz Babītē būvēt dzīvokļu masīvus, jo pieprasījums ir tik liels, ka dzīvokļu sāk pietrūkt.
Otra būvniecības daļa ir uzņēmēju pārziņā – lielas starptautiska un vietēja mēroga firmas ir gatavas ienākt ar saviem līdzekļiem Babītē un attīstīt biznesa zonu. Priekšsēdētājs atklāj, ka arī pasaules čempionātam vajadzīgā ledus halle, iespējams, tiks celta tieši šajā pagastā.
Darbs. «Ja pie manis atnāk iedzīvotājs un paziņo, ka viņam nav darba, es nolieku tam priekšā laikrakstu «Diena», kur vismaz uz četrām lapaspusēm ir nodrukāti darba piedāvājumi. Tad jautāju, vai viņam tiešām nav darba? Satiksme ar Rīgu mums ir lieliska, un ap 80 procentu iedzīvotāju katru dienu dodas uz darbu Rīgā. Jāsaprot, ka šeit nekad nebūs tāds darba tirgus. Protams, pamazām jau pa kādai darba vietai rodas, bet paradokss ir tāds, ka Babītē strādā citu apkārtnes pagastu un pilsētu ļaudis, vietējie tomēr izvēlas labāk atalgotu darbu Rīgā. Un pašvaldību tas tikai priecē, jo algas Rīgā ir labākas un ar ienākumu nodokļa maksājumiem pašvaldības kasē ienāk vairāk līdzekļu.»
Pašvaldība. «Protams, šī straujā attīstība liek arī pašvaldībai sasparoties, jo mēs vēlamies vidi radīt pēc iespējas pievilcīgāku. Tagad jau notiek vairāki vērienīgi projekti – rekonstruējām siltumapgādes sistēmu, esam ķērušies pie ūdens spiedvada rekonstrukcijas, vidusskolai paveikta pirmā siltināšanas kārta par Pasaules Bankas līdzekļiem. Mums ir jādara viss, lai uzņēmēju un privātpersonu vajadzībām radītu maksimāli piemērotu vidi,» uzskata A.Ence.
Kultūra. Babītes pagasta kultūras nams pārdots Latvijas – Dānijas šūšanas kopuzņēmumam. Kultūras aktivitātes notiek tikai skolā, bet vairāk vietējiem ļaudīm arī nevajagot. Priekšsēdētājs stāsta, ka kultūras mīļiem vajagot visu pašu jaunāko un ātri – tāpēc viņi pēc tā dodas uz Rīgu: «Esam mēģinājuši šo sistēmu lauzt, bet sapratām, ka cilvēkiem nevar neko uzspiest. Kultūra ir pārāk dārgs prieks, lai mēs tam līdzekļus izsviestu vējā. Pašvaldība jebkurā laikā ir gatava organizēt kultūras pasākumus, ja vien no iedzīvotājiem būs iniciatīva un vēlme.»
Problēmas. Svarīgākā problēma pagastā ir ceļu stāvoklis. Lielās apkārtnes šosejas – Liepājas, Ventspils un Rīgas apvedceļš jau ir ideālā stāvoklī, bet tie, kas ved uz pagastu, gan ir kritiski. Priekšsēdētājs stāsta, ka tie ir 2. kategorijas valsts ceļi un pašvaldībai ir grūti likt saprast iedzīvotājiem, ka pie tā vainojama nav pagasta nolaidība, bet gan valsts: «Bijām iekļauti lauku ceļu programmā, bet tā pačibēja. Tagad regulāri par savu sāpi atgādinām autoceļu direkcijai, bet mums tikai atbild, ka naudas pietiek labi ja galvenajiem valsts ceļiem.»
