Domājot par pašvaldību vēlēšanām, kas notiks nākamā gada martā, jāatceras par šā gada grozījumiem pašvaldību vēlēšanu likumā.
Domājot par pašvaldību vēlēšanām, kas notiks nākamā gada martā, jāatceras par šā gada grozījumiem pašvaldību vēlēšanu likumā. Pēdējie grozījumi «Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā» izdarīti šā gada 6. aprīlī, bet likuma pēdējā redakcija, kurā ir mainīts arī likuma nosaukums, ir spēkā kopš šā gada
4. maija.
Būtiskas izmaiņas saistītas ar 15. pantu. Tajā paredzēts, ka pašvaldības, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 5000, savus kandidātu sarakstus vairs nevarēs pieteikt vēlētāju apvienībās, kā tas bija līdz šim.
Šī likuma norma ir visai diskutabla, jo šādā veidā partijas, kā izskatās, atklāti lobē savas intereses, vēloties piesaistīt savām organizācijām attiecīgo pašvaldību potenciālos deputātus, kas līdz šim bijuši iekļauti vēlētāju apvienību sarakstos. Arī attiecīgo pašvaldību neatkarīgie deputāti, kas vēlēsies startēt vēlēšanās, lai nepaliktu aiz borta, būs spiesti iestāties kādā partijā. Šādas izmaiņas skaidri norāda, ka partijas ir vitāli ieinteresētas paplašināt savu ietekmi ne tikai lielajās pilsētās un novados, bet arī mazākajās pašvaldībās. Droši vien šis jauninājums tika pieņemts apmēram gadu pirms pašvaldību vēlēšanām, lai izraisītu mazāku ažiotāžu un partijas varētu laikus vervēt sev nepieciešamos kadrus.
Taču diez vai piespiedu kadru piesaistīšana partijām dos vēlamos rezultātus. Acīmredzot daudzi partiju sarakstus izmantos tikai kā starta platformas, lai tiktu ievēlēti, jo kadru piesaistīšana šādā veidā droši vien ātri izraisīs ideoloģiskas nesaskaņas starp jaunizceptajiem partiju biedriem un funkcionāriem.
Vēl pie nozīmīgākajiem grozījumiem jāmin vēlēšanu iecirkņu darba laika pagarinājums un iespēja vēlētājiem nobalsot trīs dienas pirms noteiktā vēlēšanu termiņa. Likuma jaunā redakcija paredz, ka vēlēšanu iecirknis darbosies no plkst.7 līdz 22, nevis līdz 20, kā tas bija iepriekšējā variantā. Turklāt «obligātajā militārajā dienestā iesauktie, kā arī personas, kuras vēlēšanu dienā neatradīsies attiecīgajā administratīvajā teritorijā, var balsot trīs dienas pirms noteiktās vēlēšanu dienas». Šiem cilvēkiem pilsētas novada un pagasta komisija nosaka vēlēšanu iecirkņus, kuros viņi var balsot pirms vispārnoteiktā laika, un viņi tiek reģistrētas atsevišķā balsotāju sarakstā.
Abas šīs izmaiņas ir pozitīvas, jo noteikti veicinās vēlētāju aktivitāti, kas 1997. gadā pašvaldību vēlēšanās bija tikai 56%, bet nākamgad, pēc Centrālās vēlēšanu komitejas (CVK) prognozēm, varētu būt 58%.
Viens no biežāk minētajiem iemesliem, kāpēc iedzīvotāji nepiedalās vēlēšanās, ir laika trūkums, bet, ņemot vērā jaunos likuma grozījumus, šā faktora ietekme būtiski mazinās, jo būs iespēja nobalsot vēl trīs dienas pirms noteiktā datuma. Turklāt arī vēlēšanu iecirkņi darbosies ilgāk nekā līdz šim.
No CVK veiktās aptaujas rezultātiem var secināt, ka visaktīvāk nākamajās pašvaldību vēlēšanās gatavojas piedalīties Latgales reģiona iedzīvotāji, bet visnoraidošākā attieksme pret tām ir Rīgas un Zemgales vēlēšanu apgabalos. Turklāt šī aptauja liecina, ka viena no nopietnākajām problēmām, kas saistīta ar līdzdalību pašvaldību vēlēšanās, ir informācijas trūkums par atsevišķām pašvaldību vēlēšanu likuma normām, piemēram, tikai 48,4% aptaujāto ir informēti, ka vēlēšanās iespējams nobalsot trīs dienas pirms noteiktā laika, bet 34,4% par to nezina. Turklāt 31,7% vēlētāju nav informēti, ka viņiem ir tiesības balsot arī tajā pašvaldībā, kur reģistrēts viņu īpašums.
Iedzīvotāju neinformētība var nopietni ietekmēt vēlētāju aktivitātes līmeni, jo tikai 53,4% no viņiem uzskata, ka ir pietiekamas iespējas iegūt ziņas par pašvaldību vēlēšanām. Daļēja atbildība par šo situāciju jāuzņemas arī CVK, jo, organizējot vēlēšanas, uzmanību būtu nepieciešams veltīt arī sabiedrības informēšanas darbam.
Iespējams, ka šo jautājumu atrisinās partijas, kas, uzsākot savas priekšvēlēšanu kampaņas, uzmanību veltīs arī sabiedrības informēšanai par vēlēšanu norisi.
