Ceturtdiena nekādus pārsteigumus Latvijai neatnesa. Ar balsu vairākumu esam tikuši pie 15. valdības kopš brīvvalsts atjaunošanas, un tieši jaunajam Ministru kabinetam Valda Dombrovska vadībā pie darba jāķeras laikā, kad jāizstrebj tā putra, ko dažu skaistu gadu laikā pamanījušies ievārīt daži «pārgāzētie pingvīnbuldozeri», «pozitīvisti» un viņiem līdzīgie.Solījumu un gaišu plānu ir gana daudz – ekonomikas atveseļošana, budžeta un valsts administratīvā aparāta samazināšana, relatīvi zems nodokļu slogs (vienlaikus nekautrējoties apspriest atsevišķu maksājumu paaugstināšanu), sabiedrības uzticības atgūšana, aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanās veicināšana un vēl virkne sasodīti vajadzīgu lietu. Māstrihtas kritēriju izpilde un eiro ieviešana 2012. gadā vispār ir izcili optimistiska doma, ņemot vērā, ka, vēlākais, nākamgad gaidāmas parlamenta vēlēšanas.Vai jaunā komanda nesalūzīs pusceļā pirms smagu un nepopulāru lēmumu pieņemšanas, to parādīs tuvākās nedēļas un mēneši, taču ir vairāk nekā skaidrs, ka tikko kā apstiprinātais finanšu resursu taupīšanas plāns nebūt nav pēdējais. Un laikā, kad pārdalīšanas (ja vien ir, ko dalīt) principu aizvieto pavisam cits – «katram kaut ko atņemt» –, sabiedrības atbalstu izpelnīties būs pagrūti.Turklāt, ņemot vērā dažas valdības sastāva īpatnības (tajā saprotamu iemeslu dēļ darbu turpina arī vairāki ne īpaši veiksmīgi iepriekšējo izpildvaru locekļi), premjeram Dombrovskim vienmēr būs jāpatur prātā, ka daļa elektorāta viņa vadīto kabinetu domās pielīdzinās padriskātām biksēm, kam daži ielāpi jau krietni nodiluši. Bet sildīt pāratdzisušo ekonomiku ar nonēsātiem kankariem ir vismaz divtik smagi.
