LLU Ekonomikas fakultātes studentam, nupat jau absolventam Jānim Orleanam no Valkas rajona viens no vaļaspriekiem ir biškopība.
LLU Ekonomikas fakultātes studentam, nupat jau absolventam Jānim Orleanam no Valkas rajona viens no vaļaspriekiem ir biškopība.
Interese par biškopību Jānim radusies pirms 10 gadiem, kad kāds vecs biškopis laikrakstā bija ievietojis sludinājumu, lai vasarā atrastu palīgus. Tā kā puisim nekādas citas nodarbes nebija paredzētas, viņš pieteicies. Radās interese, tagad saimniecībā jau ir 40 bišu saimju, un biškopība ir kļuvusi par ģimenes biznesu.
«No sākuma bija doma turēt tikai tik saimju, lai pašiem pietiktu medus, taču, kad sāka rasties šā produkta pārpalikums, to vajadzēja realizēt,» stāsta Jānis. Interese par biškopību bija radusies, un, lai to pilnveidotu, Vecbebru Lauksaimniecības tehnikumā Jānis apguvis biškopja profesiju.
Puisis atzīst: «Paplašinoties saimniecībai, radās nepieciešamība pēc atsevišķām telpām, kur veikt biškopības darbus – sviest medu, šūnot kāres un citus –, kā arī strādāt dažādus galdniecības darbus, piemēram, izgatavot jaunus stropus. Tāpēc pērn uzcēlām dravas māju.»
Sākotnēji, ejot pie bitēm, Jānim esot bijis bail no dzēlieniem. Taču tagad, ja bite neiekož, liekoties jocīgi. «Tā kā prasās,» atzīstas Jānis. Ejot pie bitēm, viņam patīk pats process, kad apkārt čum un mudž. Vai ir tā, ka ar bitēm nekad neko nevar zināt? Biškopis Jānis stāsta, ka visu zināt nevar, bet prognozēt var. «Pastāv uzskats, ka bites pazīst savu saimnieku, taču īstenībā tā nav. Saimnieks pats zina, kā apieties ar bitēm,» viņš skaidro.
Biškopis ar prieku stāsta: «Darbs ar bitēm ir atslodze, saista dabiskums. Pašam visvairāk patīk vākt spietu, tas gan biškopim ir papildu darbs, taču man sagādā prieku. Un vēl – skatīties, kā bites spieto.»
Jānis pastāvīgi cenšas sekot līdzi jaunākajai literatūrai biškopībā. Šogad viņš beidz universitāti, un izvēlētā bakalaura darba tēma ir par biškopību. Jānis plāno, ka nākotnē, strādājot pastāvīgu darbu, papildus viņš nodarbosies arī ar biškopību.
