«Bez nievām balsī» (16. janvāris). Nu jau: Nesalīdziniet 1991. gada barikādes ar 1918. un 1919. gada notikumiem. Visi ir baigie varoņi. Es arī biju tajās barikādēs.
“Bez nievām balsī” (16. janvāris)
Nu jau: Nesalīdziniet 1991. gada barikādes ar 1918. un 1919. gada notikumiem. Visi ir baigie varoņi. Es arī biju tajās barikādēs. Bet pēc ordeņiem un slavas nebrēcu kā dažs, kas ordeni saņēmis, bet 1991. gadā uzraudzīja tos, kuriem ordeņus tagad nemaz nedod…
Ja nu: Nu tu pūt pīlītes. Var redzēt, ka esi aizvainots, ka tev to ordeni vai goda zīmi neiedeva. Es arī tur biju, turklāt nevis klaiņoju pa ielām, bet periodiski atrados vairākos diezgan svarīgos objektos. Jā, ir skumji, ka arī esmu aizmirsts (apbalvošanas kārtība ir tāda, ka kādam citam tevi jāizvirza), bet tāpēc jau negrasos noliegt tā laika notikumu nozīmi. Vienmēr bijis tā, ka lielākie savu “varoņdarbu” stāstītāji ir tie, kas tajos nav piedalījušies vai darbojušies negatīvo varoņu pusē. Par neatkarību no “lielā brāļa” bija jācīnās, un te savu rīcību nenožēloju. Diemžēl tā visa rezultātā pie varas nāca tā saucamie vietējie “ģe(r)mokrāti”. Vairākums bija vecās korumpētās sistēmas pārstāvji, un to vara balstījās uz klanu principiem. Tie varas gaiteņos saglabājušies arī tagad. Tas gan ir drūmi.
“Gaidāms putenis un stiprs vējš” (17. janvāris)
dea: Nu kāpēc putru… Sniedziņu vajag.
:(: Jā, daba mūs šoziem kaut kā nemīl.
bite: Savādi gan, bet varētu rīkot totalizatoru, kurā plašsaziņas līdzeklī sludinātās laika ziņas izrādīsies visprecīzākās. “Zemgales ziņās” sola “tā ap nulli”, “LNT” – 10 – 15 grādu zem nulles un tā tālāk.
“Maksājam par ūdeni vai metālu?” (17. janvāris)
Auditors: Stulbākais ir tas, ka arī NĪP un “koģenerācija” diez vai savu vainu atzīs. Visticamāk, to novels uz iedzīvotājiem, kas pārlieku maz maksā par šo komercsabiedrību sniegtajiem pakalpojumiem vai arī nerūpējas par stāvvadiem (kaut gan daudziem tie tagad ir no plastikāta). Interesantākais, ka tā brūnā žļurga tek no krāniem nevis dažās atsevišķās mājās, bet gan vairumā māju un ne tikai tajās, kas norādītas rakstā minētajās ielās. Spriežot loģiski, namu iekšējās komunikācijas vainot nevarētu. Ja “Jelgavas ūdens” nav vainīgs, problēma meklējama “koģenerācijas” saimniecībā. Lai situācija uzlabotos, vajadzētu starp pakalpojumu sniedzējiem stingri nodalīt pienākumus un atbildību un pārkāpumu gadījumos vainīgos sodīt.
Pārsteigums!: Vienu vakaru meita mani pārsteidza, skaļā balsī saucot uz vannasistabu: “Mamma, kaut kāds jocīgs ūdens!” Ieejot nobrīnījos – vannā bija dzidrs, skaidrs ūdens. Lai cik dīvaini neliktos, pasaucu pārējo ģimeni. Visi bijām pārsteigti par skaisto neredzēto ūdeni. Nu vai šāda situācija nav stulba, ka normālu ūdeni jāuzskata par retumu?
