Gandrīz divus gadus ilgst Svētes ielas 28. mājas iedzīvotāju sarakste ar pašvaldības un tās institūciju amatpersonām, taču jautājuma risinājums nonācis strupceļā.
Gandrīz divus gadus ilgst Svētes ielas 28. mājas iedzīvotāju sarakste ar pašvaldības un tās institūciju amatpersonām, taču jautājuma risinājums nonācis strupceļā.
Iedzīvotāji un mājas vecākā Iraīda Romanova pie Domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa un pašvaldības vadības pirmoreiz vērsās 2005. gada nogalē. Līdz šim saņemtās atbildes iedzīvotāji raksturo kā atrakstīšanos.
Lielākā daļa naudas – teritorijas uzturēšanai
Nelielā 12 dzīvokļu nama uzturēšanu ietekmē apjomīgais (1528 kvadrātmetrus) piekrītošais kopējais zemesgabals. Tajā iekļauts arī laukums pie Svētes un Pulkveža O.Kalpaka ielas krustojuma. Uz tā atrodas četri gājēju celiņi, aug simtgadīgs ozols, platību šķērso siltumtrase. Tādējādi iedzīvotāji maksā ievērojamu īpašuma nodokli par zemi (apmēram astoņus latus, kamēr citviet pilsētā tikai latu).
Savukārt mazās mājas lielāko apsaimniekošanas izdevumu daļu – 44 procentus – veido maksa sētniekam. Papildus tam mājas iedzīvotāji kopj puķu dobes pie ēkas, kā arī algo vēl vienu apkopēju kāpņu telpas tīrīšanai. Namos ar lielāku dzīvokļu skaitu šīs proporcijas ir citādas. Piemēram, Svētes ielas 35. namam (75 dzīvokļi) maksa par sētnieka pakalpojumiem veido desmit procentu no kopējiem izdevumiem, Sarmas ielas 21. mājā (45 dzīvokļi) – astoņus procentus. Minētā iemesla dēļ 12 dzīvokļu mājā apgrūtinātas iespējas būtiski uzlabot tās tehnisko stāvokli un veikt lielākus remontdarbus. Atlikušo līdzekļu pietiek vien sīkiem izdevumiem.
Grib atteikties par labu pašvaldībai
Pagājušā gada beigās desmit dzīvokļu īpašnieki parakstījuši iesniegumu Domes priekšsēdētājam A.Rāviņam, kurā lūdz rast iespēju par 528 kvadrātmetriem samazināt ēkai piekrītošo zemesgabalu un ļaut no šīs teritorijas atteikties par labu pašvaldībai. Lūgums pamatots ar to, ka minētā zeme atrodas ārpus ēkas funkcionālajai nodrošināšanai nepieciešamās teritorijas un tās apkopšana pārlieku sadārdzina nama uzturēšanas izdevumus, kas tik nelielam iedzīvotāju skaitam nav pa spēkam. Aplēses liecina, ka šogad šīs izmaksas pārsniegs 400 latu.
Līdzšinējos no amatpersonām (izpilddirektora vietnieka Viļa Ļevčenoka, Domes priekšsēdētāja vietnieka Aigara Rubļa) saņemtos ieteikumus – iznomāt lieko teritoriju kādai no komercsabiedrībām pārvietojama tirdzniecības paviljona uzstādīšanai un līdzīgus – iedzīvotāji vērtē kā nereālus. Turklāt tās izmantošanai ir virkne apgrūtinājumu. To šķērso siltumtrase, pāri tai ierīkots plašs grantēts gājēju celiņš, ko ik dienu izmanto simtiem pilsētnieku. Ietves ir arī gar Svētes un Pulkveža O.Kalpaka ielu. Laukumā aug vairāki koki, izvietotas ziemciešu dobes, kas veido it kā turpinājumu Ozolu skvēram ar bērnu rotaļlaukumu ielas pretējā pusē.
Uzklausot Domes priekšsēdētāja vietnieka A.Rubļa izteikumus, jelgavnieki sapratuši, ka platība interesē kādu privātpersonu. Taču iedzīvotāji nevēlas, lai tajā rīkotos cilvēki ar sliktu reputāciju. Viņi grib, lai arī turpmāk šī platība saglabātos kā ielas pretējā pusē esošā Ozolu skvēra turpinājums bez liekām būvēm un trokšņiem, lai tas būtu pašvaldības pārziņā.
Iedzīvotājus nostādīja fakta priekšā
Iedzīvotāji “Ziņām” norāda, ka zemes pēdējā uzmērīšana veikta 1997. gadā, kad dzīvokļi vēl nebija privatizēti. Vēlāk, ierakstot platību Zemesgrāmatā, īpašniekiem vairs nebija izvēles – piekrītošās zemes īpašumam tika noteikta nesamērīgi liela domājamā daļa.
A.Rāviņš atbild, ka pašvaldībai nav tiesību šo jautājumu lemt. Saskaņā ar Civillikumu tikai zemesgabala domājamo daļu īpašniekiem ir pilnīgas varas tiesības lemt par to bezatlīdzības nodošanu pašvaldībai, noslēdzot dāvinājumu. Domes priekšsēdētājs aicina ņemt vērā, ka īpašuma tiesības uz vienu un to pašu nedalītu lietu, ja tās sadalītas nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, pieder visiem jeb ir kopīpašums. Rīkoties ar to drīkst tikai ar visu īpašnieku piekrišanu. Atsevišķi viens bez pārējo akcepta nevar ne apgrūtināt kopīpašumu ar lietu tiesībām, ne atsavināt to pilnībā vai pa daļām. Domes priekšsēdētājs arī atgādina, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts Zemesgrāmatā.
Liekās zemes platības uzdāvināšanu pilsētai apgrūtina divu dzīvokļu īpašnieki. Viens atrodas ārzemēs, otrs jautājuma risināšanā neiesaistās. “Tolaik, kad mērīja zemi, iedzīvotājiem neko neprasīja. Tagad visi izliekas nedzirdam mūsu domas. Ja tas būtu iekārojams zemesgabals, jautājums sen būtu atrisināts,” pauž iedzīvotāji. Faktu, ka nelielai mājai jāmaksā par visu četru gājēju ietvju uzturēšanu, pa kurām ceļu uz darbu un no tā, kā arī pastaigās mēro liels daudzums pilsētas iedzīvotāju, viņi uzskata par pašvaldības ņirgāšanos.
Arī pašvaldības atbildes uz “Ziņu” jautājumiem nav cerīgākas un situāciju neatrisina. Domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis atgādina, ka saskaņā ar Civillikumu pašvaldība likumiskā kārtībā nevar pārņemt ēkai piekrītošo zemesgabalu kā dāvinājumu, ja tam nav piekrituši visi kopīpašuma īpašnieki. Turklāt viens no minētās mājas iedzīvotājiem izteicis vēlmi atpirkt citu iedzīvotāju daļas no kopīpašuma. Iedzīvotājiem piedāvāta iespēja iznomāt teritoriju kādai komercsabiedrībai saimnieciskai darbībai, jo šī platība nav nepieciešama pašvaldības funkciju nodrošināšanai.
Tātad jautājumam par liekās platības dāvinājumu vai kādu citu variantu risinājumu varēs atrast tad, kad visu mājas dzīvokļu īpašnieki būs nonākuši pie vienprātības un piekrituši vienai vai otrai iespējai.
