Pašlaik likumā noteiktās sociālās garantijas ir nepietiekamas, lai bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni, sasniedzot pilngadību, varētu veiksmīgi sākt patstāvīgu dzīvi un integrēties sabiedrībā.
Pašlaik likumā noteiktās sociālās garantijas ir nepietiekamas, lai bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni, sasniedzot pilngadību, varētu veiksmīgi sākt patstāvīgu dzīvi un integrēties sabiedrībā. Šim jautājumam pievērsusies Bērnu un ģimenes lietu ministrija, izskatīšanai Ministru kabinetā iesniedzot noteikumu projektu, kas paredz sociālās garantijas palielināt.
Noteikumu projektā ir precizēti jautājumi, kas attiecas uz atbalsta sniegšanu pilngadību sasniegušam bērnam. Piemēram, minimālais pabalsta apmērs patstāvīgās dzīves sākšanai tiks precizēts atbilstoši tirgus cenām, kā arī noteikts, ka šiem bērniem pašvaldība izmaksā pabalstu ikmēneša izdevumu segšanai laikā, kamēr viņi turpina mācības. Tādējādi pašreizējo 100 latu vietā kā vienreizēju pabalstu sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei pašvaldībai būtu jāizmaksā vismaz 175 lati, kas gan nesedz pat pusi no minimālajiem patstāvīgās dzīves sākšanai vajadzīgajiem izdevumiem (350 latu). Savukārt pabalsts ikmēneša izdevumu nodrošināšanai, ja pilngadību sasniegušais bērns turpina mācības vispārējās vidējās vai profesionālās izglītības iestādē, palielinātos no 21 līdz 35 latiem.
Pašlaik jaunieši, atstājot bērnunamu un sākot patstāvīgas dzīves gaitas, var rēķināties ar pašvaldības vienreizējo 100 latu pabalstu un ēdināšanas naudu diviem mēnešiem – 1,40 latu dienā. Likums liek pašvaldībai jauniešus nodrošināt arī ar dzīvojamo platību.
Iespēju robežās Jelgavas Bērnu sociālās aprūpes centrs un Elejas bērnunams saviem audzēkņiem cenšas palīdzēt arī ar saziedotajām mēbelēm un citām pirmās nepieciešamības precēm – gultasveļu, sadzīves priekšmetiem, sezonas apģērbu. Mazliet citāda situācija ir bāreņiem, kuriem līdz pilngadības sasniegšanai pienākas apgādnieka zaudējuma pensija. Šī nauda tiek pārskaitīta īpaši izveidotā bankas kontā un pieejama pēc 18 gadu sasniegšanas. Elejas bērnunama vadītāja Gaļina Galviņa un Jelgavas Bērnu sociālās aprūpes centra vadītāja Maija Neilande atzīst, ka jaunieši šo naudu izmanto dažādi. Lielākā daļa iespaidīgo summu izlieto lietderīgi, piemēram, labāka dzīvokļa iegādei, tā labiekārtošanai, savukārt dažs to nepārdomāti iztērē pāris dienās.
Jauniešiem piešķirtie rajona pašvaldību dzīvokļi lielākoties ir diezgan sliktā stāvoklī, savukārt jelgavniekiem līdz šim ierādītie ir salīdzinoši labi. Tikai pēdējā gadā Jelgavas pašvaldības piedāvātā dzīvojamā platība īres namā Stacijas ielā 13 jauniešus neapmierina.
Liela daļa pilngadību sasniegušo pēc aiziešanas no bērnunama spēj veiksmīgi “nostāties uz kājām” – sameklē darbu, turpina mācības, apgūst arodu, studē. Tomēr ir arī tādi, kas, pēc M.Neilandes teiktā, “nespēj atteikties no patērētāja attieksmes” un pielāgoties pieaugušo dzīves noteikumiem. Ir audzēkņi, kas, zaudējuši patstāvīgu dzīvesvietu, mitinās patversmē. “Taču, ja cilvēks grib, viņam ir visas iespējas apgūt profesiju, atrast darbu un studēt,” teic M.Neilande.
