Kamēr attiecīgās valsts institūcijas vēl tikai risina sarunas par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, pirmās eirointegrācijas bezdelīgas jau ir visai tieši sasniegušas Jelgavu.
Kamēr attiecīgās valsts institūcijas vēl tikai risina sarunas par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), pirmās eirointegrācijas bezdelīgas jau ir visai tieši sasniegušas Jelgavu. To jau izjutuši pilsētas tirgotāji un nupat arī pircēji, kuriem tagad preču piedāvātāju maiņas dēļ Jelgavas centrā tikpat kā nav kur iepirkties. Jācer, ka šāda situācija nevilksies ilgi un jau tuvākajā laikā vairāku Jelgavas centra veikalu jaunie īrnieki lietuviešu tirgotāji, kas Jelgavas iekarošanu sākuši ar veikalu «T Market» Meiju ceļā, spēs priecēt pircējus ar plašu kvalitatīvu preču sortimentu. Jebkurā gadījumā skaidrs, ka šis ir pēdējais brīdis izdarīt ļoti nopietnus secinājumus lielai daļai Jelgavas tirgotāju, jo, negatavojoties konkurencei, var ātri nokļūt, maigi sakot, finansiālās nepatikšanās pēc Latvijas iestāšanās ES.
Lietuviešu tirgotāji no «Vilniaus Prekyba» to, kā viņi izskatās, ir sapratuši pirmie, un līdztekus jau minētajam veikalam Jelgavā Meiju ceļā vēl četrus ir atvēruši Rīgā. Un diez vai mūsu kaimiņvalsts tirgotājus interesē tieši Latvijas tirgus: viņi gatavojas sīvai konkurencei ar ES valstu lielveikalu ķēdēm, kuras Baltijā līdz šim ir ienākušas ļoti maz, un, ar šādu filosofiju dzīvojot, šķiet, «Vilnius Prekyba» nepaliks zaudētājos.
Ir tikai loģiski, ka Latvijas tuvošanās ES vispirms ir sajūtama tieši tirdzniecībā. Iemesls visai vienkāršs – šajā nozarē investīcijas atmaksājas teju visātrāk un nekādi milzīgie līdzekļi, salīdzinot, piemēram, ar rūpniecību, nav nepieciešami. No vienas puses, skumji, ka Latvija tādējādi tiek uzskatīta par parocīgu teritoriju, kur var ātri atbrīvoties no lētajām precēm. No otras – tas ir tirgus, kas diktē noteikumus, tostarp arī ES valstu uzņēmēju attieksmi pret Baltijas valstīm. Un ko Latvijai nozīmē viens milzīgs lielveikals, to var secināt, paanalizējot kaut vai viena no populārākajiem galvaspilsētas lielveikaliem tirdzniecības centra «Mols» finansu rādītājus. Saskaņā ar aģentūras LETA sniegto informāciju kopējais apgrozījums šajā tirdzniecības centrā 1998. gadā bija 6,2 miljoni, 1999. gadā – 15,4 miljoni, pērn – 17,4 miljoni, bet šogad līdz 43. nedēļai – 13,4 miljoni latu. Salīdzināšanai ar šiem skaitļiem labi noder Latvijas ceturtās lielākās pilsētas Jelgavas budžeta aptuveni 10 miljoni latu. Šie skaitļi ir ārkārtīgi daiļrunīgi paši par sevi.
Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka vietējiem Jelgavas tirgotājiem būtu jāmet «plinte krūmos». Gluži otrādi, sabalansējot izdevumu daļu, šie veikali, it īpaši ārpus pilsētas centra, būs dzīvotspējīgi un pelņu nesoši, ja vien spēs pārdzīvot cīņu starp pašmāju un ārvalstu lielveikalu ķēdēm, no kurām daža laba «noasiņos» droši vien arī Jelgavā. Tās iedzīvotāji neizceļas ar augstu pirktspēju, un liela daļa Rīgā strādājošo iepērkas galvaspilsētā. Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Imants Kanaška, kura uzņēmums «Alis» ir iznomājis vairākus veikalus «Vilniaus Prekyba», atzīst, ka asās konkurences apstākļos visgrūtāk izdzīvot esot tieši vidējiem veikaliem, kuriem ir samērā lieli administrēšanas izdevumi. Paredzot, ka cīņā par Jelgavas pircēju maciņiem iesaistīsies arī «Nelda», «Sky Baltija», «Mego» un «Rimi», pircējs, protams, tikai iegūs: veikalu plauktos valdīs lielāka dažādība un maksimāli zemas cenas. Runājot par pēdējām, Imants Kanaška vērš uzmanību uz Latvijas pārtikas ražotāju un lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāju. Situāciju, kad, piemēram, ievest pienu no Lietuvas ir lētāk nekā iepirkt Latvijā. Tiešām neliecina par sabalansētu nodokļu politiku un enerģētisko tirgu Baltijā, un diez vai daļa Latvijas pārtikas rūpnieku spēs uzvarēt šajā spēlē ar nevienādiem noteikumiem.
Tomēr no iepriekšminētā izriet arī kāds ļoti pozitīvs un vērtīgs secinājums – labi, ka šādi procesi ir sākušies tagad, nevis, teiksim, pēc pāris gadiem, kad pēc Latvijas iestāšanās ES un brīvā tirgus «vārtu atvēršanas» tās perspektīvās ietilptu arī virkne lavīnveidīgu tirdzniecības uzņēmumu bankrotu. Skaidrs, ka konkurenti no Baltijas valstīm nav vajadzīgi nedz ES ražotājiem, nedz tirgotājiem. Ir acīmredzams, ka pēdējie jaunumi tirdzniecībā sāk norādīt uz Baltijas valstu ekonomiku pāriešanu jaunā fāzē. Vēl mazliet ir laiks to saprast un pārkārtoties. Skan nežēlīgi, bet tie tirgus dalībnieki, kas to nespēs – lai vaino paši sevi. Brīvais tirgus ir brīvais tirgus ne tikai Āfrikā, bet arī Jelgavā.
