Mežizstrādē pēc agrāko normatīvu atcelšanas jauni drošības noteikumi nav pieņemti. Nozarē ir liels pašnodarbināto īpatsvars, uz ko nevarēs attiecināt arī jauno Darba aizsardzības likumu.
Mežizstrādē pēc agrāko normatīvu atcelšanas jauni drošības noteikumi nav pieņemti. Nozarē ir liels pašnodarbināto īpatsvars, uz ko nevarēs attiecināt arī jauno Darba aizsardzības likumu. Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītājs Valdis Dūms mežstrādniekiem iesaka rūpēties par savu drošību pašiem.
Darba inspekciju uztrauc tas, ka mežizstrādes firmas, lai nevajadzētu uzņemties atbildību par drošu darba apstākļu radīšanu, kā darbaspēku galvenokārt izmanto pašnodarbinātās personas. Proti, ar pašnodarbināto atbilstoši Civillikumam tiek noslēgts līgums, kur atrunāta darba samaksa un tas, ka šis līgums nenozīmē, ka ir iestājušās darba attiecības starp firmu un pašnodarbināto. Norādīts arī, ka darbinieks ir informēts par Darba aizsardzības likuma prasībām un atbild par to ievērošanu.
Pirmajā brīdī viss it kā liekas kārtībā, arī strādājošie ir apmierināti, uzskatot, ka pašnodarbinātās personas statuss, kad nodokļi tiek maksāti no noteiktās minimālās summas, viņiem dod iespēju vairāk nopelnīt. Savukārt cilvēki, kas orientējas likumdošanā, negrib būt pašnodarbinātās personas – lai arī sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas kaut vai noteiktā minimālā apmērā, šie cilvēki netiek apdrošināti pret negadījumiem darbā un arodslimībām. Negadījumā cietis cilvēks vai viņa ģimenes locekļi valsts garantēto sociālo palīdzību saņem tikai sociālā pabalsta apmērā.
Kad kontrole ierobežota, kārtības trūkst
Tā kā mežizstrādē pēc iepriekšējo noteikumu atcelšanas jauni nav izstrādāti, darba inspekcija nonākusi divdomīgā situācijā. Proti, neviens no pašlaik spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem mežizstrādē pilnībā nav piemērojams un nevienam par drošiem darba apstākļiem nevar izvirzīt juridiski pamatotas prasības. Vienīgais, ko var prasīt, – lai strādājošajiem būtu aizsargķiveres, austiņas un speciāli apavi. Arī jaunais likums par darba aizsardzību, kas stāsies spēkā 1. janvārī, uz pašnodarbinātām personām nav attiecināms. Taču prakse liecina: kad kontrole ir ierobežota, kārtības pietrūkst.
Pusgada rezultāti liecina, ka šogad notikuši 54 nelaimes gadījumi darbā jeb par astoņiem mazāk salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Smago un vidēji smago negadījumu skaits samazinājies no 24 līdz 14 gadījumiem. Bojā gājis viens cilvēks. Taču šie dati neattiecas uz pašnodarbinātām personām. Pēdējos divos gados Zemgales reģionā (Tukuma un Dobeles rajonā) mežizstrādē bojā gājuši pieci cilvēki. Cenu pagastā, kur firmas «Silva» uzdevumā izstrādāja mežu, negadījums beidzies ar salauztu potīti.
Darba inspekciju bezspēcība uztrauc. Tās pārstāvji tikušies ar reģiona pašvaldību vadītājiem, aicinot pārbaudīt, vai cilvēkiem, kas izņem pašnodarbinātās personas apliecību, ir kokgāzēja apliecība. Cik aktīvi pašvaldības to dara, paliek uz viņu sirdsapziņas.
Likumdevējiem inspekcija iesniegusi priekšlikumu noteikumos par nelaimes gadījumu izmeklēšanu ierobežot pašnodarbināto personu darbības jomas, lai nozarēs, kur ir paaugstināta bīstamība (mežizstrāde, celtniecība), tās netiktu nodarbinātas. Darba inspekcija ar nepacietību gaida, kad tiks pieņemti noteikumi par darba aizsardzības prasībām mežizstrādē, bet pagaidām noteikts termiņš vēl nav zināms.
Jāzina un jāievēro elementāra drošība
Tikmēr inspekcija ikvienam pašnodarbinātajam iesaka apgūt kaut minimālo informāciju par mežizstrādes darba specifiku un drošības apstākļiem. Turklāt apmācību nepieciešams iziet nevis vienas dienas kursos, lai pēc tam darbotos uz savu roku, bet kursos, kur teorija ir apvienota ar praktisku apmācību koku gāšanā. Jelgavā šādas mācības tiek piedāvātas LLU Meža fakultātē.
V.Dūms uzsver, ka, strādājot mežā, obligāti jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi. Aizsargķiveri labāk iegādāties jaunu, jo, divus gadus stāvējusi, tā vairs neaizsargā. Ķivere lietojama jebkuros laika apstākļos Nesen Dobeles rajonā bijis gadījums, kad tieši ķivere strādniekam izglābusi dzīvību. Dzirdes saglabāšanai jālieto austiņas.
Uz visām taciņām un ceļiem, kas ved aktīvajā cirsmā, izvietojamas kaut vai pašizgatavotas zīmes «Uzmanību! Gāž kokus!» Sevišķi svarīgi tas ir ogu un sēņu laikā. Nesen šo prasību ignorēšanas dēļ gājusi bojā sēņotāja Madonas rajonā. Savukārt pirms cirsmas izstrādāšanas nepieciešams izvākt bīstamos – nokaltušos, iekārušos un satrupējušos – kokus. Ja tas netiek izdarīts, šie koki nereti izraisa nelaimi. Iekārušos kokus savulaik drīkstēja aizvākt tikai ar traktora un troses palīdzību. Tagad, kad visu nosaka nauda, ko maksā tikai par izstrādātajiem kubikmetriem, to vairs neievēro. Koki jāzāģē pareizi, un nekādā gadījumā nedrīkst atstāt cirsmā aizzāģētu vai nozāģētu koku, kas nav nogāzies.
Darba cirsmā līdzi jāņem nepieciešamās palīgierīces – ķīļi, koku gāžamās dakšas, lāpstiņas. Cirsmā būtu jāstrādā diviem cilvēkiem – koku gāzējam un zinošam palīgam. Taču pašreizējos apstākļos tas būtu darba likumdošanas pārkāpums, jo pašnodarbinātai personai nav tiesību nodarbināt vēl kādu personu.
Līdztekus minēto elementāro prasību ievērošanai katrai cirsmai būtu nepieciešams izstrādāt tehnoloģisko karti. V.Dūms uzsver, ka pašnodarbinātām personām tomēr nevajadzētu pakļauties firmu spiedienam un prasība līgumā iestrādāt normu, ka firma izstrādā cirsmas tehnoloģisko karti ar bīstamo koku, koku gāšanas virziena un citām norādēm, būtu pilnīgi likumīga.
