Pāris mēnešu laikā Valgundē nodega veikals, vairāki šķūņi un gandrīz pabeigta pirts. Zaudējumi nodarīti ļoti daudzu desmitu tūkstošu apmērā. Veikala īpašniekam vien tie ir aptuveni simts tūkstoš latu.
Pāris mēnešu laikā Valgundē nodega veikals, vairāki šķūņi un gandrīz pabeigta pirts. Zaudējumi nodarīti ļoti daudzu desmitu tūkstošu apmērā. Veikala īpašniekam vien tie ir aptuveni simts tūkstoš latu. Kaut gan saimniekam ir posts, kad nodeg šķūnis, pat ja tā vērtība mērama pāris “lašu” apmērā. Šoreiz notikušais liekas ņemts kā no kaut prastas “ziepenes”. Pie vainas nav ugunsdrošības noteikumu pārkāpumi, iemesls ir banāls, bet tieši tāpēc savā bezjēdzībā šokējošs. Īpašumi nodedzināti tīšu prātu. Pat vēl vairāk – lai kādam iegriestu vai vienkārši izklaidētos. To izdarījusi jauniešu kompānija, vietējie valgundnieki.
Pašlaik divi atrodas apcietinājumā, bet trīs – policijas uzraudzībā. Jauno piromānu pulciņa vecums ir no sešpadsmit līdz divdesmit gadiem. Nav izslēgts, ka atklāsies – viņu bariņam pievienojams vēl kāds. Dedzināšanas motīvi? Pirmās ļaunprātīgās dedzināšanas, iespējams, notika, atriebjoties par it kā kaut kādām pārestībām. Tālāk jau sāka darboties vienkāršs nesodītu dzīvnieku bara princips. Dedzināt iepatikās, un, ticamākais, to aizraujošāku padarīja pamatīgais alkohola žvingulis galvās.
Viss. Loks ir noslēdzies. Izdarīts noziegums. Tā veicēji apzināti (vismaz daļa), tomēr atklāts paliek jautājums, kāpēc jaunekļiem šķita pieņemama rīcība aizvainojumu risināt, nodedzinot otram īpašumu. Kāpēc viņiem pēc pirmajiem dedzināšanas gadījumiem bija vēlme turpināt iesākto? Galu galā ciemats nav pilsēta ar tūkstošiem iedzīvotāju, kur dažkārt mājas kaimiņi cits citu nepazīst. Laukos viens otru zina jau no bērna kājas. Visi ir kaimiņi. Vai tā ir skaudība, ka kāds ar savu darbu paveicis vairāk? Kaimiņa nopļautais mauriņš un sakoptā sēta ir kā dadzis acīs paša piecūkotajai apkārtnei? Cik daudz jāizdzer, lai bariņam jauniešu “aizbrauktu širmis”? (Starp citu, teju vai visiem valgundniekiem ir zināmas vietējās “točkas”, kurās pieejams grādīgais. Mazticams ir fakts, ka tās nezina pašvaldība.) Atliek vien secināt, ka jauno dedzinātāju galvās vairs nav bijis pat “širmja”, kam “aizbraukt”. Šis secinājums ir pats drausmīgākais. Pazudis kauns, atbildība, cieņa, viss, kas cilvēku atdala no primitīvas amēbas.
