Kādai meitenei bija skaists sapnis – būt skolotājai. Viņa gan zināja, ka šis darbs nav no tiem, kas mūsu valstī pienācīgi atalgots.
Kādai meitenei bija skaists sapnis – būt skolotājai. Viņa gan zināja, ka šis darbs nav no tiem, kas mūsu valstī pienācīgi atalgots. Tomēr viņa dzīvoja ar apziņu, ka ir tik brīnišķīgi ikdienā būt kopā ar bērniem, sniegt zināšanas un mācīt domāt. Uz sava sapņa piepildījumu viņa devās mērķtiecīgi. Kopš vidusskolas gadiem kā brīvprātīgā strādāja bērnu vasaras nometnēs, izvēlējās augstskolu, kurā mācīja priekšmetus, kas nepieciešami pedagogiem. Studiju laikā bija arī prakses skolā, kurās viņa arvien vairāk pārliecinājās par izvēlētās profesijas pareizību.
Tomēr dzīve ir dzīve. Lai savilktu kopā galus, meitene dienas nodaļu nomainīja pret vakara un aizgāja strādāt uz kādu kompāniju par biroja vadītāju. Darbs bija patīkams, “kaulus nelauza”, arī vakara studijas pamazītēm noveda pie augstskolas diploma. Šķiršanās no darbavietas, kur nostrādāts pāris gadu, nebija viegla. Kompānijas vadība bija gatava maksāt vairāk, lai tikai viņa paliek un strādā arī turpmāk. Tomēr jauno sievieti nespēja atturēt pat tāds “dzelžains” arguments, ka skolā viņa kā jaunais speciālists saņems ievērojami mazāku algu.
Pirmā “īstā” stunda un pirmā “īstā” audzināmā klase. Laimes un piepildījuma sajūta. Nedaudz gan mulsināja, kad pienāca atalgojuma saņemšanas reize. Protams, viņa bija rēķinājusies, ka tas ne tuvu nebūs tāds, kāds strādājot birojā. Bet tomēr… Visvairāk gan jauno skolotāju pārsteidza skolēni. Pareizāk sakot, viņu attieksme pret mācīšanos un pedagogiem. Arī iepriekš nebija ilūziju, ka skolēni vienmēr būs pretimnākoši un uzcītīgi zināšanu apguvēji. Šoreiz gan vairāk pārsteidza vecāku paģērošais arguments, ka “jūs, skolotāj, esat mūsu atvases apkalpojošais personāls” un viņu lolojumiem ir TIESĪBAS. Vārdu “pienākums” šajās diskusijās kaut kā neizdevās saklausīt. Tad nu bērniņi arī pa pilnam baudīja savas tiesības, aizmirstot par jebkādiem pienākumiem.
Rezultāts? Meitene, kurai jau kopš bērnības bija sapnis būt par skolotāju, nolēma mainīt profesiju un jau sekmīgi strādā pilnīgi citā, ar skolu nesaistītā jomā.
