Parasti paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens kā Eiropas Savienības priekšvēstnesis viesturnejās kandidātvalstīs uzstājas ar politiskām runām, nosaka politiskus termiņus un dod politiskas cerības.
Parasti paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens kā Eiropas Savienības priekšvēstnesis viesturnejās kandidātvalstīs uzstājas ar politiskām runām, nosaka politiskus termiņus un dod politiskas cerības. Tā arī šoreiz. Bet pirmoreiz savas Latvijas vizītes laikā viņš piekrita sarunai ar lauksaimniekiem, kā arī apmeklēja Liepāju un Kandavu.
Latvija spēs iestāties ES 2004. gadā
Kaut arī Latvija sarunas ir uzsākusi divus gadus vēlāk nekā pirmās grupas valstis, tā ir panākusi pārējās. Lai mūsu valsts būtu pirmajā iestāšanās kārtā, līdz 2002. gada beigām jānoslēdz sarunas. Pēc tam jānotiek referendumam Latvijā, gan Latvijas līguma ar ES ratificēšanai visās dalībvalstīs. Tad Latvija varētu piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2004. gadā. «Latvija ir spēcīga kandidātvalsts, lai iestātos Eiropas Savienības pirmajā paplašināšanās kārtā,» teica Ferhoigens, norādot, ka īpaši pēdējo gadu laikā, sarunu procesā īstenojot «regates principu», Latvija ir sasniegusi ievērojamus rezultātus.
ES var būt tikai viena lauksaimniecības politika
Sarunā ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi 20. jūlija pēcpusdienā Ginters Ferhoigens uzsvēra, ka Latvijas sarunas ar ES par lauksaimniecību tagad tikai sākas. Viņš vēl neesot izveidojis savu viedokli, un tāpēc ir gatavs uzklausīt Latvijas zemnieku argumentus. Komisārs uzsvēra, ka ES lauksaimniecība ir pilnīgi integrēta joma un ka uz to attiecas 40 procenti no visiem likumiem. Tagad gan sarunām jānotiek ātri, jo pamatā tiks saskaņoti tehniski jautājumi (šoruden – par augu aizsardzību un par dzīvnieku veselību un aizsardzību), bet sarunu noslēguma fāzē 2002. gada rudenī būs jāatrod atbildes par ražošanas kvotām un par tiešajiem maksājumiem.
Viņš neslēpa, ka lauksaimniecības modernizācija atbilstoši ES prasībām saistīta ar smagiem lēmumiem, kas skars daudzu lauksaimniecības uzņēmumus un apvienības. Kaut arī tiks izstrādāti pārejas noteikumi, radīsies problēmas un reāli var izdzīvot tikai daži. «Strukturālas pārmaiņas Latvijā notiktu tik un tā – arī tad, ja tā nestātos ES. Jums pašiem sev jāatbild uz diviem jautājumiem: vai Latvija viena pati tiktu galā ar šo pārmaiņu procesu? Un vai tai būs pietiekams tirgus savu preču realizācijai?»
Tomēr attiecībā uz Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) īstenošanu komisārs izcēla ļoti svarīgu principu – nebūs ilgstošu izņēmumu. Ja pēc tam kāds produkts neatbildīs ES prasībām, tas nedrīkstēs nonākt iekšējā tirgū – tam gan varot rast atrisinājumus.
Eiropas Savienībā valstis netiks dalītas pirmajā un otrajā šķirā. «Ja kāds jums ir pateicis, ka ES varētu būt divas dažādas lauksaimniecības politikas, tas nav pareizi. Jūs gribēja iebiedēt. ES var tikt īstenota tikai viena vienīga agrārā politika.» EK mērķis ir panākt, lai laukos darbavietas tiktu saglabātas vai radītas no jauna. Tāpēc tā daudz vairāk rūpēsies par reģionālo struktūru.
ES palīdz lauksaimniekiem
Ginters Ferhoigens uzslavēja Latviju SAPARD sagatavošanā un mierināja zemniekus, ka 2001. gada naudu varēs izmantot līdz 2003. gada beigām. Saeimā, atbildot uz Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Edvīna Inkēna kritiku, viņš solīja lūgt lauksaimniecības komisāram Francam Fišleram paātrināt Lauku atbalsta dienesta kā SAPARD maksājumu aģentūras akreditāciju.
Jūlijs Beļavnieks un Valters Bruss uzdeva jautājumu par kvotu noteikšanas kritērijiem un par gaidāmajiem tiešajiem maksājumiem, kas atšķirsies no ES fermeru saņemtā. EK paplašināšanās komisārs apstiprināja to, ka kompensācijas (jeb subvencijas), ko ES fermeriem piemaksā par cenu samazinājumu, kandidātvalstu zemniekiem nepienāksies: «Mēs no paša sākuma nevaram jums ieviest tiešo subvenciju sistēmu, ko pieņēma 1999. gadā.» Un pēc tam pats centās izskaidrot: «Pirmkārt, tā nebūs ilgstoša sistēma. Otrkārt, jums jāatzīst, ka jūs paši prasāt pārejas periodus vairākos jautājumos. Tas nozīmē, ka divi, trīs, četri vai pieci gadi būs nepieciešami, lai sasniegtu vienlīdzību ar ES fermeriem. Būs pārejas periods, kurā būs dažādas sistēmas. Cerams, ka tie būs tikai daži gadi.»
Pret to, ka, saņemot vienādu samaksu ar rietumeiropiešiem, Latvijā nevarēs palikt bagāts, Ginteram Ferhoigam iebilda Valters Bruss (Zemnieku saeima): «Ja pārejas periodā, teiksim, trīs gadus, Latvijas zemnieks saņems mazāku atbalstu, attiecīgi būs mazāki ienākumi, bet tajā pašā laikā mūsu zemniekam būs nepieciešami lielāki ieguldījumi, lai saimniecība atbilstu ES prasībām.»
Komisārs tās nosauca par muļķībām, ka ES visi fermeri saņemot dažādi. Vairāk saņemot vienīgi lopkopji augstkalnu pļavās. Pret Latvijas zemniekiem ES attieksme būs tieši tāda pati kā pret citu valstu zemniekiem.
G.Ferhoigens zemniekiem vēl samiernieciski piebilda: «Fišlera priekšlikums nav apstiprināts, par to vēl diskutēs. Bet, ja notiks tā, kā jūs gribat, desmit tūkstoši rīdzinieku sāks nodarboties ar lauksaimniecību, kas nu nemaz nav nepieciešams.»
Latvijas Dārzkopju asociācijas, SIA «Latvijas dārznieks» vadītājs Jānis Bērziņš skaidroja, ka ar SAPARD nepietiks, lai Latvijas lauku tehnoloģijas būtu ES līmenī – vajagot ap 600 miljonu latu. Viņš interesējās, vai ES palīdzība varētu būt lēti kredīti lauksaimniekiem. Ferhoigens atzina, ka tehnoloģiju modernizācijai nepieciešamā summa ir ļoti liela, bet viņu tas nepārsteidzot. Latvijas lauksaimniekiem SAPARD atbalsta programmā esot paredzēts piešķirt pietiekami daudz līdzekļu, lai varētu modernizēt tehnoloģijas. Par kredītiem komisārs nebija gatavs atbildēt, taču viņam tas šķita iespējams.
Sadarbībā ar Eiropas Komisiju Latvijā
