Vasara un atvaļinājumu laiks rit pilnā sparā, un būtiski, ka šovasar Jelgavu apmeklējuši daudz vairāk tūristu nekā iepriekšējos gados. Ko Jelgava viņiem piedāvā atmiņai no sevis? Un ko mums pašiem aizvest ciemakukulī no savas pilsētas?
Vasara un atvaļinājumu laiks rit pilnā sparā, un būtiski, ka šovasar Jelgavu apmeklējuši daudz vairāk tūristu nekā iepriekšējos gados. Ko Jelgava viņiem piedāvā atmiņai no sevis? Un ko mums pašiem aizvest ciemakukulī no savas pilsētas? “Ziņas” devās to noskaidrot uz Jelgavas un rajona Tūrisma informācijas centru (TIC), kas atrodas Jelgavā, Pasta ielā 37.
Tūristu iecienītākais Jelgavas apskates laiks ir vasara, bet šogad salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem viesu bijis krietni vairāk. Jelgavas un rajona TIC darbiniece Vita Kindereviča atzīst, ka tas galvenokārt saistīts ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un plašākas informācijas pieejamību ārvalstniekiem par Latviju un tās pilsētām.
Ceļotāju kļūst vairāk
Informācijas centrs pilsētā darbojas kopš 2002. gada, un tā funkcijās ietilpst arī pilsētas viesu un tūristu uzskaite. Vita stāsta, ka ciemiņu vidū nav tikai ārzemnieki, ir arī mūsu tautieši no citiem Latvijas novadiem. Maijā Jelgavā reģistrēti 57 tūristi (no viņiem 15 ārvalstnieku), jūnijā 83 ceļotāji (tajā skaitā 41 ārvalstnieks), bet jūlijā no 195 reģistrētajiem tūristiem 139 bijuši ārzemju viesi. Pagājušajā gadā visā vasaras sezonā Jelgavu apmeklējuši tikai 197 ārzemnieki. Ap 100 ārvalstu tūristu viesošanās Jelgavā tiek prognozēta arī augustā. Viesu vidū izteikts ir vācu tūristu pārsvars. Minētajā skaitā iekļauti tikai tie pilsētas ciemiņi, kas centrā meklējuši informāciju par interesantām apskates vietām Jelgavā, un tie, kas norāžu trūkuma dēļ tomēr saņēmušies un informācijas centru atraduši. Ne vienmēr jūtas novērtēti
Jelgavas viesi labprāt arī dalās savos iespaidos par pilsētu – kas paticis un kas apgrūtinājis viņu uzturēšanos un atpūtu mūsu pilsētā. Vita stāsta par kādām tūristēm no Nīderlandes. Viņas katrā apceļotajā valstī obligāti grib apskatīt tirgu. Jelgavas tirgus viešņas īpaši sajūsminājis ar savu atšķirību no citu valstu tirgiem un īpašo šarmu. Nīderlandietēm licies, ka tirgus ir atsevišķa maza pasaulīte ar savām tradīcijām un “rozīnīti”, ko vārdos grūti aprakstīt. Daudzi ārzemnieki izsaka vēlēšanos atpūsties kādā nakts klubā. Jelgavā gan to ir tikai pāris, taču tūristi arī ar tiem ir mierā un jūtas mūsu klubos patīkami apmierināti. Tiesa, Vita atceras kādu nesenu gadījumu ar sešiem puišiem no Itālijas, kuri otrdienas vakarā gribējuši atpūsties kādā no Jelgavas nakts klubiem ar vēl sešiem itāļu puišiem, kas apmetušies Rīgā. Diemžēl viesi bija nepatīkami pārsteigti – abi klubi slēgti, un viņiem vakars sabojāts. “Viesi stāstīja, ka bija gatavi tērēt naudu un no sirds izbaudīt Latvijas labumus, bet nekā. Tas vien rāda, ka uzņēmēji neprot ņemt to, ko viņiem sniedz,” pārliecināta V.Kindereviča.
Par skaistāko apskates objektu Jelgavā pārliecinošs vairākums tūristu atzīst Jelgavas pili, bet par vienu no interesantākajiem – Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzeju, taču tas pirmdienās un otrdienās apmeklētājiem nav pieejams. Tūristus interesē arī mūsu baznīcas.
Diemžēl ir lietas, kas viesus pārsteidz nesagatavotus un noteikti Jelgavā būtu uzlabojamas. Par vienu no būtiskākajiem trūkumiem ciemiņi atzīst norāžu trūkumu pilsētā. Jelgavā ir grūti orientēties un sarežģīti atrast jau tā ne tik daudzās apskates vietas. Norāžu trūkuma dēļ daudziem ārvalstniekiem grūtības sagādā sameklēt arī TIC. Problēmas viesiem ir ar kempinga vietām – tādu Jelgavā un tās pievārtē vienkārši nav. Mašīnām ar treileriem Jelgavā nav kur apmesties. Neapmierinātību izteikuši arī velotūristi, kas ceļo ar divriteņiem. Tūristiem jābrauc pa šoseju vai gājēju celiņiem, tas ir ļoti apgrūtinoši un nedroši. Arī sabiedriskā transporta kustība līdz galam nav sakārtota, tūristi sūdzējušies, ka nav iespējams autobusā iekļūt ar velosipēdiem, un arī par to, ka vilcieni nekursē Liepājas virzienā.
V.Kindereviča joprojām aicina uzņēmējus sadarboties un bez maksas sniegt par sevi informāciju TIC, ko tālāk saņemtu tūristi.
Dāvana no Jelgavas
Par Jelgavai īpaši piederīgām lietām uzskatāms lins un keramika. To ražotnes atrodas mūsu pilsētā, un tūristi tās ir ļoti iecienījuši. Interesanti, ka “Latvijas keramikas” traukus dažādu valstu pārstāvji izvēlas viņiem tuvākās krāsās, piemēram, somi un norvēģi priekšroku dod ziliem izstrādājumiem, vācieši un krievi, savas mentalitātes vadīti, izvēlas brūnos toņus, Ķīnas un Japānas ciemiņi – košākas, pludinātas krāsas. Kāda ķīniešu delegācija pieprasījusi pat viena noteikta izmēra bļodiņas, kurās tiek baudīts ķīniešu nacionālais ēdiens. Ārzemnieki augstu vērtē to, ka keramikas izstrādājumi ir roku darbs. Pēdējā laikā īpaši pieprasīti ir keramikas sautējamie trauki. Arī salonā “Daiļrade” ārvalstu tūristi atzinīgi novērtē rokām veidotos suvenīrus. Iecienītākie ir ādas un cita materiāla izstrādājumi, kuros iestrādāts vārds “Jelgava”. Savukārt salonā “Pils putns” ārvalstu ciemiņu uzmanību saista lina izstrādājumu stends (tos arī izvēlas visvairāk) un koka karotes, ko tūristi ņemot pilnām saujām. Populāras ir arī kartītes ar Jelgavas skatiem.
***
Ārvalstnieku iecienītāko suvenīru tops Jelgavā
Viss, kas ir roku darbs;
atklātnītes ar Jelgavas skatiem;
keramika;
lins;
ādas izstrādājumi;
sīkplastika.
