Pēdējā laikā bieži tiek runāts par Kultūras ministrijas virzīto jauno Nacionālās bibliotēkas, Mūsdienīgās mākslas muzeja un akustiskās koncertzāles («Trīs brāļi») būvniecības projektu.
Pēdējā laikā bieži tiek runāts par Kultūras ministrijas virzīto jauno Nacionālās bibliotēkas, Mūsdienīgās mākslas muzeja un akustiskās koncertzāles (“Trīs brāļi”) būvniecības projektu. To kopīgās izmaksas, ieskaitot nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, var sasniegt vai pat pārsniegt miljardu latu, un šā iemesla dēļ jaunie “Trīs brāļi” kļuvuši ne tikai par kultūras attīstības, bet arī ekonomiska rakstura jautājumu.
Ieceres diskutējamākā sadaļa ir akustiskā koncertzāle (ar ļoti “oriģinālu” nosaukumu – Rīgas koncertzāle), kuras vietu Kultūras ministrija par katru cenu redz no drošības viedokļa problemātiskajā AB dambī Daugavas vidū Rīgas centrā. Projekta aizstāvji apgalvo, ka šāda projekta īstenošana nepieciešama kultūras attīstībai Latvijā un sekmēs mūsu valsts starptautisko atpazīstamību. Netiek ņemts vērā, ka triju grandiozu celtņu būvniecība var atstāt jūtamas sekas valsts ekonomikā.
Tiem, kas atļaujas uzskatīt, ka valdošās koalīcijas rīcība ir nepareiza un inflāciju iespējams jūtami mazināt, tiek apgalvots, ka šī parādība ir jebkura ekonomiskā uzplaukuma blakusefekts, netieši liekot saprast, ka tie, kuri ir pret inflāciju, ir arī pret Latvijas ekonomisko uzplaukumu. Daudzās valstīs viens no veidiem cīņai pret inflāciju ir valsts finansējuma piešķiršana vai nepiešķiršana vērienīgu projektu īstenošanai. Rīgas koncertzāle iecerētajā veidolā nav tādas nepieciešamības sabiedriskā labuma projekts, lai to vajadzētu īstenot brīdī, kad Latvijas ekonomika attīstās, un tas liek domāt, ka aiz šā projekta slēpjas vai nu ekonomikas pamatlikumu nezināšana, vai kādas savtīgas intereses.
Otrs ekonomiskais faktors ir celtniecības jaudas, kas pašlaik darbojas uz pārslodzes robežas. Saņemt valsts pasūtījumu vērienīga objekta būvniecībai vienmēr bijis patīkamāk un arī ienesīgāk nekā privātu, jo privātīpašnieki mēdz kaulēties par katru latu. Daudzu strādnieku piesaistīšana koncertzāles celtniecībai atņemtu darba rokas citos būvobjektos, bet tas ļoti ātri novedīs pie viesstrādnieku, visbiežāk nelegālu, parādīšanās Latvijā.
Pēc šo pieņēmumu publicēšanas varētu tikt apgalvots, ka esam pret kultūras attīstību Latvijā. Tomēr mūsu attieksmei pret kultūru nav nekādas saistības ar racionālām šaubām par koncertzāles celtniecības nepieciešamību šādi – ar nesamērīgi lielām izmaksām un vietā, kuras drošība apšaubāma, piemēram, dabas stihiju gadījumos. Tikai zemūdens autostāvvietas celtniecība izmaksās vismaz 38 miljonus latu. Par šiem līdzekļiem var uzbūvēt 33 bērnudārzus, piecus veco ļaužu pansionātus, kas likvidētu rindas uz vietām tajos, vai 700 dzīvokļu no denacionalizētajām mājām izliktajām ģimenēm. Kas Latvijai vairāk vajadzīgs – bērnudārzi vai zemūdens autostāvvieta –, katrs var izlemt pats.
Tajā pašā laikā nav šaubu, ka iespējama no profesionālā viedokļa efektīvas, izmaksu ziņā lētākas un nesalīdzināmi mazāk pompozas koncertzāles ēkas celtniecība Rīgas centrā vai tā tuvumā, izmantojot oriģinālus arhitektoniskos risinājumus. Laikā, kad daudz tiek runāts par līdzsvarotu reģionālo attīstību, ietaupītos līdzekļus varētu jau minētajā veidā novirzīt reģioniem. Šāda mēroga projekts, ņemot vērā tā ietekmi ne tikai uz kultūras attīstību, diskutējams plašākā sabiedrībā, nevis ieinteresēto politiķu vai kultūras darbinieku aprindās.
