Kad pie varas pašvaldību ministrijā nāca jaunais talantīgais premjera kandidāts no Kuldīgas, viens no pirmajiem lēmumiem bija – jāatliek jaunā Pašvaldību likuma pieņemšana.
Kad pie varas pašvaldību ministrijā nāca jaunais talantīgais premjera kandidāts no Kuldīgas, viens no pirmajiem lēmumiem bija – jāatliek jaunā Pašvaldību likuma pieņemšana.
Mēs nedrīkstam ignorēt vietvaru viedokli, likuma pieņemšanu atliksim, līdz to būs saskaņojusi Latvijas Pašvaldību savienība. Tagad galvenais esot grozījumi, lai varētu izveidot novadus, saka Zalāns.
Jaunu Pašvaldību likumu valdība cenšas pieņemt jau no 2001. gada, un visus šos gadus Pašvaldību savienība to kā nesaskaņo, tā nesaskaņo. Interesanti zināt – kādēļ? Paši viņi saka – jaunas funkcijas, nav naudas, ierobežo neatkarību, uzskata mūs par noziedzniekiem.
Ko saka jaunais likums? Pirmkārt, tas ierobežo situācijas, kad kādā pašvaldībā deputāti izdod nelikumīgu būvatļauju, cilvēks uzceļ māju, un tad atnāk “Delna” ar sūdzību tiesā – te nevarēja celt, jo pēc likuma šajā vietā jāaug maijpuķītēm. Māja jājauc nost, bet nav naudas, par ko to izdarīt, kur nu vēl kompensēt īpašniekam mājas vērtību. Jaunais likumprojekts paredzētu – ja deputāti ar balsojumu “par” radījuši zaudējumus pašvaldībai, tiem tie jāsedz. Skaidrā naudā.
Līdz šim prokuratūra pie taisnās tiesas centusies saukt priekšsēdētājus, jo ar likumu paredzēts, ka viņi atbild par tiesiskuma nodrošināšanu. Bet ne kāda lielā saukšana pie taisnās tiesas nav sanākusi, jo mēri tik plāta rokas – ko tad mēs, tā dome lēma. Līdz šim par pašvaldību līdzekļiem nav nojaukta neviena nelikumīgi uzceltā māja. Tas, protams, nav stiprinājis būvētāju pārliecību, ka viņiem būtu jāievēro likums. Galvenais – samaksā sodu vai vēl kaut ko un tik taisi rindu mājiņas uz vella paraušanu, kur vien pagadās.
Jaunais likums paģēr, ka turpmāk visās pašvaldībās būs izpilddirektors, un palielina tam varu, samazinot politisko vadītāju pilnvaras. To sauc par varas dalīšanu. Jo nav īsti normāli, ja pēc mēra priekšlikuma dome nolemj izcirst mežu, ieceļ priekšsēdētāju par atbildīgo minētajā darbā, un viņš pats vēlāk sevi ieceļ konkursa komisijā, kas izvēlēsies meža cirtējus.
Pašreizējās pašvaldības savās robežās pavadīs vēl divus gadus, pēc tam vēsturiskās vēlēšanas jaunajās apvienotajās pašvaldībās – lielajos Štokenberga izveidotajos novados.
Neviens jau neteic, ka pašreizējie pagastu vadītāji ir “apriori” noziedznieki. Mums jāpieņem, ka jebkurš cilvēks ir labs, kamēr nav nodarījis skādi. Tomēr es gribētu ieklausīties vienas lauku kundzes stāstā par savu pagastveci: “Viņš tak katru dienu ir pillā, kopš ievēlējām, viņš to vien dara kā dzer un gaida, kad apvienos novadā, kādus papīrus viņam liek priekšā, tos paraksta un atkal dzer.”
Varbūt valsts vara tomēr varētu nedaudz saspringt, lai novērstu vismaz šādas situācijas.
