Kā tikai nav saukta mūsu plašā kaimiņzeme – neaprēķināmā, neprognozējamā, kriminālā, agresīvā. Vieta, kur vienā sekundē var pazust bez vēsts kā adata siena kaudzē.
Kā tikai nav saukta mūsu plašā kaimiņzeme – neaprēķināmā, neprognozējamā, kriminālā, agresīvā. Vieta, kur vienā sekundē var pazust bez vēsts kā adata siena kaudzē. Mazāk tiek apspriesti tās pamatiedzīvotāji, ja neskaita stereotipu par viņu nešķiramo savienību ar «vodkas» pudeli un gurķu burku. Pagājušā gadsimta pēdējā desmitgadē vairākas reizes pētījuma ietvaros veikta aptauja par to, kā ir mainījusies un kā mainās krievu nācija. Vai tā ir agresīva un neaprēķināma?
Pētījumu autors psiholoģijas zinātņu doktors Anatolijs Žuravļovs vairākkārt (1994., 1997. un 1999. gadā) iztaujājis dažādu vecumu un sociālo slāņu cilvēkus Maskavas apkārtnē, lai noskaidrotu, kā līdz ar reformām valstī mainījusies tās iedzīvotāju vērtību hierarhija.
Atklājies, ka deviņdesmito gadu vidū ievērojami augstu novērtētas tādas šīs pašas desmitgades sākumā par necilām uzskatītas vērtības kā darbs, godīgums un izglītība. Daudz nebūtiskāku nozīmi aptaujātie piešķīruši prāta gudrībai un paškontrolei.
Toties 1999. gadā augstu novērtēta jaunrade un darījumu ienesīgums. Iespējams, tā ir gana pārliecinoša norāde uz anekdotēs apcerēto «jauno» krievu «lietišķumu», taču tāda parādība kā kontakti ar draugiem vērtību skalā noslīdējusi no piektās pozīcijas uz sesto. Tas arī vēl nebūtu nekas, salīdzinot ar audzinātību, kas nokritusi no devītā pakāpiena uz trīspadsmito. Pētījuma autors neslēpj sarūgtinājumu par šādām ne pārāk patīkamām pārmaiņām cilvēku uzskatos, jo tie neapšaubāmi norāda, ka aptaujātajiem kopumā piemīt tieksme uz pašizolēšanos. Neliels mierinājums, ka minētā trīsvienība – darbs, godīgums un izglītība – savu vietu ir saglabājusi, un te ir vietā arī pētījuma veicēja uzdotais jautājums – vai uz ilgu laiku?
Tajā pašā laikā psihologi ir izbrīnīti par to, ka tiešā veidā netiek nosauktas materiālās vērtības, kaut arī minētais ienesīgums liecina par to, ka materiāli labumi vismaz daļai aptaujāto gluži vienaldzīgi vis nav.
Rodas iespaids, ka mūsu kaimiņu nācija ir tik miermīlīgi un ikdienišķi noskaņota, ka neviļus prātā nāk runča Leopolda pazīstamā frāze par draudzīgu sadzīvošanu.
