Anita, strādā veikalā: Domāju, ka pie psihologa varētu vērsties, ja ilgstoši nākas mocīties dziļā depresijā.
Anita, strādā veikalā:
Domāju, ka pie psihologa varētu vērsties, ja ilgstoši nākas mocīties dziļā depresijā. Arī tad, ja rodas ģimenes problēmas, piemēram, visbiežāk vīriem zināmā vecumā “uznāk melnie”, tad varētu kaut kopā ar sievu doties pie tāda speciālista.
Ilze, topošā māmiņa:
Manuprāt, psihologa palīdzība vajadzīga lielas nelaimes gadījumā. Normālam cilvēkam, ja viss kārtībā ģimenē un darbā, pie šādiem speciālistiem nav jāvēršas.
Anita, audzina bērnus:
Ja rodas kādas problēmas ar bērniem. Kamēr atvasīte vēl maza un kaut kas tomēr nevedas, kā plānots, pie psihologa jāiet vecākiem. Ja bērni pusaudža vecumā un viņi kaut kādā ziņā ir citādi, noslēgti vai aizrāvušies ar ko nelāgu, tad arī viņi jāved pie speciālista.
Konstantīns, montāžnieks:
Sievietes visbiežāk to dara, kad ir stāvoklī un kaut kādā mērā nevar sadzīvot ar savu grūtnieces statusu. Tad arī vīriem vai topošajiem bērnu tēviem var rasties problēmas, jo viņi vairs nejūtas kā galvenie un vislolotākie. Lai tam rastu risinājumu, psihologs, manuprāt, varētu palīdzēt. Domāju, ka daudzu vīriešu dzīvēs viss atkarīgs no sievietēm – tas arī šad tad rada nebūšanas.
Albins, apsargs:
Gadījumos, kad notiek kaut kas ārkārtējs. Arī manu paziņu lokā ir cilvēki, kas regulāri dodas pie psihologa. Un tad viņiem dzīvot kļūst vieglāk, jo daudzām problēmām tādējādi var rast risinājumu.
