Kārtējam gadam aizejot, pieņemts atskatīties, kas būtisks tajā noticis.
Kārtējam gadam aizejot, pieņemts atskatīties, kas būtisks tajā noticis. Sākot no savas sētas vārtiem un dzīvokļa durvju sliekšņa, līdz valsts robežām un tālāk plašajā pasaulē. Komentāru un viedokļu lappusē – par gada svarīgākajām norisēm pasaulē un Latvijā.
Pasaulē
Revolūcijas
Vairākās valstīs, kas savulaik bija Padomju Savienības sastāvā, pērn nomainījās valdošā elite. Janvārī Ukrainā opozīcijas līderis Viktors Juščenko tika oficiāli pasludināts par Ukrainas prezidenta vēlēšanu uzvarētāju. 23. janvārī viņš nodeva prezidenta zvērestu, bet jau nākamajā dienā par premjerministra pienākumu izpildītāju izvirzīja savu līdzgaitnieci Jūliju Timošenko. Viņa jau kādu laiku kārtējo reizi atrodas opozīcijā. Pāris mēnešu vēlāk, martā, pasaules uzmanība bija pievērsta notikumiem Kirgīzijā, kur, protestējot pret vēlēšanu rezultātiem, opozicionāri ieņēma kādas provinces pārvaldes ēku. Tas bija signāls daudz plašākām demonstrācijām, kas izraisīja varas maiņu, sākot ar valsts prezidentu un beidzot ar parlamentu. Par nožēlu varas maiņa prasīja cilvēku dzīvības.
Prezidenti un vadītāji
Gada sākumā pēc īpaši spraigās cīņas par ASV prezidenta krēslu Džordža Buša pilnvaras apstiprināja šīs valsts kongress. 21. janvārī viņš nodeva zvērestu, bet jau nedēļu vēlāk valsts sekretāra amatā tika apstiprināta Kondolīza Raisa. Viņa ir pirmā melnādainā sieviete šādā augstā amatā, turklāt bijusi Irākas kara galvenā ierosinātāja. Šajā pašā mēnesī tika apstiprināts, ka miris palestīniešu līderis Jasirs Arafats, un tika ievēlēts šīs jaunās valsts prezidents Mahmuds Abass.
Martā, reaģējot uz Krievijas uzaicinājumu ierasties 9. maija pasākumos par godu 60. gadadienai kopš Otrā pasaules kara beigām, Igaunijas un Lietuvas prezidenti atteicās tos apmeklēt. Tajā pašā laikā ielūgumu pieņēma Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis.
Aprīlī Irākā pārejas laika Nacionālajai asamblejai izdevās vienoties par cilvēkiem, kas turpmāk ieņems prezidenta un viceprezidentu amatus. Par prezidentu ievēlēja kurdu līderi Džalalu Talebani. Mēneša beigās šīs valsts parlaments apstiprināja pirmo demokrātiski ievēlēto valdību vairāk nekā 50 gadu laikā. Jūlijā Irākas kara tribunāla priekšā tika nogādāts bijušais valsts diktators, kuram nolasīja apsūdzības par 148 Dudžailas ciemata iedzīvotāju nogalināšanu pēc neveiksmīga slepkavības mēģinājuma pret viņu pašu.
Pēc tam, kad Vācijā ar nelielu pārsvaru vēlēšanās uzvarēja kristīgie demokrāti, oktobrī notika sarunas par jaunās valdības veidošanu. Tika panākta vienošanās, ka par valsts kancleri kļūst šīs partijas līdere Angela Merkele. Bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders pāris nedēļu pēc atkāpšanās no amata kļuva par skandalozu slavu ieguvušā gāzes vada Krievija – Vācija būvētājkompānijas vadītāju.
Pārmaiņas baznīcā
Aprīlī mūžībā aizgāja Romas pāvests Jānis Pāvils II. Kaut arī viņš bija cienījamā vecumā, tas bija liels trieciens ticīgajiem visā pasaulē. Negaidīti ātri kardinālu konklāvs ievēlēja jaunu pāvestu. Šoreiz Vācijas kardinālu Jozefu Racingeru. Viņš izraudzījās Benedikta XVI vārdu un tiek uzskatīts par stingru un konservatīvu.
Valstu nedienas
Februārī Libānā sprādzienā dzīvību zaudēja bijušais šīs valsts premjerministrs Rafiks Hariri. Tas izraisīja pasaules valstu vairākuma asu reakciju pret Sīriju, kas bija izvietojusi Libānā karaspēku un kontrolēja notikumus. Šajā mēnesī Ziemeļkoreja oficiāli apstiprināja to, ka tās rīcībā ir kodolieroči, kas paredzēti pašaizsardzībai.
Maijā risinājās nemieri Uzbekistānas pilsētā Andidžanā. Tur pēc uzbrukuma cietumam un ieslodzīto atbrīvošanas sākās sadursmes ar karavīriem. Pēc apšaudēm tiek lēsts, ka bojā gāja daudzi simti cilvēku. Šīs valsts prezidents Islams Karimovs, kas tika turēts aizdomās par minētā slaktiņa pasūtīšanu, atteicās sākt ANO Cilvēktiesību komisijas ierosināto izmeklēšanu.
Jūlijā Londonas metro notika teroristu sarīkotie bumbu sprādzieni, kuros bojā gāja 54 cilvēki un tika ievainoti gandrīz tūkstotis. Pēc kāda laika atbildību par to uzņēmās līdz tam nezināms islāma ticīgo grupējums. Pēc divām nedēļām kārtējos sprādzienos metro un autobusos cieta viens cilvēks. Šajā pašā mēnesī Ēģiptē kūrorta pilsētā Šarmelšeihā gāja bojā 75, bet tika ievainoti vairāk nekā 200 cilvēku.
Augustā Krievijā dzelmē sapinās un nespēja pacelties virs ūdens armijas flotes batiskafs. Tā glābšana tika sākta ar novēlošanos, tomēr pieaicinātajiem Lielbritānijas speciālistiem glābšanas darbi beidzās sekmīgi. Septembrī Lietuvā nogāzās apmaldījies Krievijas iznīcinātājs SU – 27. Nogāšanās vietā tika atrastas divas raķetes, lielgabals un munīcijas kaste. Krievija savu vainu atzina, sodīja lidotāju un samaksāja materiālo kompensāciju.
Novembrī Francija piedzīvoja vairāk nekā divas nedēļas ilgus imigrantu jauniešu nemierus daudzās pilsētās. Katru nakti tika sadedzināti vairāki simti automašīnu, kā arī demolētas sabiedriskās ēkas. Nemieri sākās pēc tam, kad divi jaunieši gāja bojā, bēgot no policijas. Īstais iemesls bija nespēja iekļauties sabiedrībā un darba tirgū.
Vides aizsardzība un dabas katastrofas
Apkārtējās vides aizstāvjiem februāra vidū bija lieli svētki, jo spēkā stājās 1997. gadā pieņemtais Kioto protokols. Tā mērķis ir ierobežot atmosfēras piesārņošanu ar siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm, lai samazinātu globālo sasilšanu. Diemžēl līdz šim tam nav pievienojušās lielākās zemes atmosfēras piesārņotājas ASV un Ķīna. Martā pirmo reizi 11 000 gadu laikā izkusa Kilimandžaro (Āfrika) vulkāna ledāji, bet Dienvidaustrumāzijā pie Sumatras krastiem notika 8,5 balles spēcīga zemestrīce. Bojā gāja 2000 cilvēku. Tas vēlreiz lika visai pasaules sabiedrībai apsvērt jautājumu par globālā glābšanas dienesta ieviešanu. Pasaules Dabas fonds šogad brīdināja par strauju Himalaju kalnu ledus kušanu. Jūlijā Eiropu skāra pamatīgs karstums. Cilvēku un dabas stihijas izraisītos ugunsgrēkos gāja bojā desmitiem cilvēku. Mēneša beigās ASV karstuma dēļ mira vairāki desmiti cilvēku. Turklāt jūlijā ASV pārcieta viesuļvētru Deniss. ASV prezidents Džordžs Bušs par viesuļvētras skartajiem pasludināja trīs štatus – Floridu, Alabamu un Misisipi. Nākamajā mēnesī ASV lielāko satraukumu radīja piecas balles spēcīga viesuļvētra Katrīna. Tā radīja lielus postījumus un prasīja simtiem cilvēku dzīvību. Eiropā pēc nesen pieredzētā sausuma sākās plūdi spēcīgu lietusgāžu dēļ, tajos cieta neskaitāmas mājas un desmitiem tūkstošiem cilvēku. Oktobrī trakas ziņas pienāca no Pakistānas – tur spēcīgā zemestrīcē dzīvību zaudēja vairāk nekā simts tūkstoši cilvēku. Decembrī vairākās Ķīnas ķīmijas rūpnīcās notika avārijas, kuru rezultāta tika piesārņota apkārtējā vide. Savukārt netālu no Londonas uzsprāga naftas bāze. Ugunsdzēsēji ar liesmām cīnījās vairākas dienas. Gada beigās pasaulē iedzīvotāju skaits sasniedza 6,5 miljardus.
Latvijā
Mūžībā
“Starp divām atmošanām šīm/Balts sniedziņš ir no gaisa biris,/Nu ko lai atbild debesīm?/ Ka vairāk negribu būt miris.” Tā savulaik rakstīja šāgada janvārī mūžībā aizgājušais veselas paaudzes dvēseles izsāpētājs Māris Melgalvs. Paliks Jura Kulakova komponētās un “Pērkona” izskandētās dziesmas. Augustā mira Vizma Belševica, izcila latviešu dzejniece un tulkotāja. Joprojām tiek uzskatīts, ka viņas tulkotās grāmatas “Vinnijs Pūks” un “Trīs vīri laivā” ir labākas par oriģinālu. Šajā pašā mēnesī visa valsts atvadījās arī no mūsu novadnieces teātra karalienes Elzas Radziņas.
Personas
Janvārī prezidente Vaira Vīķe – Freiberga paziņoja, ka maijā dosies uz Maskavu, lai piedalītos Otrā pasaules kara atceres pasākumos. Tas gan nepalīdzēja šogad noslēgt Latvijas – Krievijas robežlīgumu. Martā notika varas maiņa Rīgā – mēra amatu ieņēma partijas “Jaunais laiks” pārstāvis Aivars Aksenoks. Tajā pašā laikā vairākās citās pilsētās, piemēram, Jūrmalā un Rēzeknē, par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem tika ierosinātas krimināllietas. Izrādījās, ka par vēlētāju labvēlības pirkšanu aizdomās tiek turētas vairākas partijas.
Martā beidzot reālu cietumsodu par cilvēka sabraukšanu nopelnīja bijušais Valmieras rajona priekšsēdētājs Jānis Miglavs. Tā tika pielikts punkts vienai no šokējošākajām un tiesu varu kompromitējošajām epopejām. Maijā notika viens no svarīgākajiem notikumiem valsts dzīvē. Vizītē ieradās ASV prezidents Džordžs Bušs. Tā ilga tikai vienu dienu, tomēr drošības pasākumi ļaužu prātus saviļņo joprojām. Kopā ar viņu uz Otrā pasaules kara beigu sešdesmitās gadskārtas pasākumiem Maskavā devās mūsu prezidente Vaira Vīķe – Freiberga. Bija cerība, ka šāds solis līdzēs Krievijas un Latvijas robežlīguma parakstīšanai. Tā gan šoreiz nenotika. Vasaras vidū par aktīvās politikas darbības pārtraukšanu paziņoja viens no Latvijas pazīstamākajiem politiķiem kopš atmodas laikiem Jānis Jurkāns.
Notikumi
Lai arī pagājis jau gandrīz gads, dabas stihija ar draudīgo nosaukumu “orkāns” joprojām satrauc Latvijas iedzīvotāju prātus. Tā parādīja, cik rīcībspējīgi ir valsts un pašvaldību speciālie dienesti. Februārī notika pasažieru vilciena katastrofa ar upuriem. Pēc tam skolēna nežēlīga slepkavība no vienaudžu rokām Valmierā, “Aldara” mārketinga direktores nāve, kurā arī vaino nepilngadīgo. Jūlijā pirmo reizi Latvijas vēsturē notika seksuālo minoritāšu gājiens “Rīgas Praids”. Tas izraisīja tādu rezonansi, ka gada beigās tika labota Satversme – definēts jēdziens “laulība”.
Septembrī benzīna cena pārsniedza maģisko robežu – 70 santīmu. Latvijas politikas “dinozauri” – “Latvijas ceļš” – nolēma apvienoties ar Latvijas Pirmo partiju. Latvijas luterāņu baznīcas vadība novembrī nesmuki “atbrīvojās” no Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāna Jura Cālīša. Un pirms Ziemassvētkiem notika spilgtākais šāgada politiskais akts – valdības vadītāja Aigara Kalvīša inspirētās intrigas gaisotnē atkāpās aizsardzības ministrs Einārs Repše. Saeimas vēlēšanu gads sācies.
