Esmu regulārs «Zemgales Ziņu» lasītājs un ne vienmēr piekrītu žurnālista Armanda Jēgermaņa viedoklim.
Esmu regulārs “Zemgales Ziņu” lasītājs un ne vienmēr piekrītu žurnālista Armanda Jēgermaņa viedoklim. Šoreiz vēlos oponēt rakstam “Krājkasīte konservos” (24. novembrī) un tajā minētajiem argumentiem. Publikācijā ir runa par pilsētas municipālās policijas Ceļu satiksmes uzraudzības nodaļas darbu.
Ja paskatāmies pagātnē pirms dažiem gadiem, – redzējām autovadītāju visatļautību, pilsētā novietojot savu transportu jebkurā vietā, neņemot vērā nekādus aizliegumus. Visu diennakti “nabagu” studentu automašīnas atradās apstāšanās aizlieguma zīmju darbības zonā pie 5. dienesta viesnīcas Mātera ielā, desmitiem automašīnu J.Čakstes bulvārī Driksas ielā pie VID un daudzās citās vietās pilsētā. Pie veikala “Maxima” Pasta ielā tās nolika šķērsām, aizņemot pat trešo daļu brauktuves. Mašīnas novietoja arī invalīdiem paredzētās stāvvietās utt.
Minēšu citātus no A.Jēgermaņa raksta. “Pietiekami daudz šķēpu lauzts par šīs struktūras darbinieku pieeju savam darbam, īpaši satiksmes uzraudzībā, respektīvi, kontrolējot, kā pilsētā tiek ievēroti noteikumi par automašīnu stāvēšanas aizliegumiem”; “Tomēr pašlaik diemžēl konkrētā struktūra sevi sakompromitējusi kā naudaskāru ļautiņu apvienību, un pārliecināt par pretējo būs pagrūti” un paradoksālākais – “Būtu tikai normāli, ja, konstatējot apstāšanos zem zīmes, nekavējoties tiktu pārbaudīta pārkāpuma vēsture.” Re, kā!
Šķēpi sākti lauzt kādā iepriekšējā kritiskā avīzes rakstā, kurā viena sieviete bija žēlojusies, ka viņai uzlikts sods par automašīnas novietošanu bez laika atzīmes logā. Bet tas ir ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums, un te nu policijas darbinieki rīkojās pēc instrukcijām. Nekur jau nav teikts, ka viņi visus simtprocentīgi soda. Pēc savas pieredzes zinu, ka arī brīdina, bet par to jau neuzraksta.
Par pēdējo citātu – par “pārkāpuma vēstures” pārbaudi. Kā to izdarīt? Videokameru, kas to fiksētu, nekur nav. Parasti pārkāpēji, redzot, ka gar viņu auto rosās policisti, tam netuvojas, notiekošo vērojot no tālienes, un pie mašīnas dodas tikai tad, kad likumsargi jau gabalā. Tātad krasi jāpalielina policistu štata vienības, lai pie katras promesoša pārkāpēja automašīnas uz vairākām stundām atstātu dežurantu, kas gaidītu vainīgo un noskaidrotu “pārkāpuma vēsturi”. Vai tā?
No kurienes secinājums, ka “pašlaik diemžēl konkrētā struktūra sevi sakompromitējusi kā naudaskāru ļautiņu apvienību”? Ja A.Jēgermanis nebūtu jelgavnieks, daļēji tam varētu atrast pamatojumu. Valsts ceļu policijas darbinieku štati ir krietni apcirpti, un viņi pilsētā tikpat kā nav redzami. Tādēļ, lai uzlabotu satiksmes drošību, tika nodibināta municipālās policijas Ceļu satiksmes uzraudzības nodaļa. Kopš tās darbības sākuma stāvēšanas pārkāpumu stāvoklis krasi uzlabojies un pilsētas ielās pastāvīgi redzami municipālās policijas ceļu uzraudzības policisti. Nav vairs automašīnu rindu pie 5. dienesta viesnīcas, pie VID Driksas malā un arī citviet. Tātad darbs ir paveikts, situācija uzlabojusies. Lai vēl vairāk paaugstinātu satiksmes drošību pilsētā, Pašvaldības policijas struktūrvienībai, kura pašreiz tikai kontrolē automašīnu novietošanu stāvēšanai neatļautās vietās, pat vajadzētu paplašināt pilnvaras. Regulāri visās pilsētas ielās transporta līdzekļi ievērojami pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. Desmitiem auto, dienā šķērsojot dubulto nepārtraukto ass līniju, izdara kreiso pagriezienu pie Hercoga Jēkaba laukuma. Šai Pašvaldības policijas struktūrvienībai var pārmest, ka tā šauri interpretē savas tiesības. Jelgavas šaurajās ielās daudz automašīnu novietotas to posmos, kur ir nepārtrauktā ass līnija. Stāv transportlīdzekļi uz gājēju pārejām (trotuāru turpinājuma) pie “Feniksa” un BTA Uzvaras ielā, uz ietves pie “Lijas” Katoļu ielā, liekot gājējiem brist pa peļķēm, spraucoties starp automašīnām, un citur.
Par policiju varu tikai teikt pēc veca sakāmvārda – nekļūdās tikai tas, kas neko nedara. Uzskatu, ka A.Jēgermaņa komentāri šajā gadījumā nav pamatoti. Vajag reāli skatīties uz šīs policijas struktūrvienības paveikto.
Andrejs Lučins, autovadītājs ar vairāk nekā 30 gadu stāžu
